- Blogs

Patīkama kopābūšana nav pašsaprotama. Tā ir apgūstama prasme.

Wed, 06 May 2026 03:37:00 +0000

Būt kopā tādā patīkamā mijiedarbībā patiesībā ir PRASME, kura - tāpat kā visas citas - ir trenējamas un izkopjamas. Tā nerodas bērnā pati no sevis! Nereti atceramies mācīt rakstīt, rēķināt, lasīt...un reti kuram ienāks prātā vienkārši bērnu strostēt, ja viņš vēl to apguvis vai nav pat sācis apgūt. Vai ne?

Savukārt tāda atvērta, pašvadīti gaiša kopābūšana bieži vien tiek sagaidīta kā pašsaprotama. TAČU - tā ARĪ ir #PRASME! Apgūstama un izkopjama ilgtermiņā!

Un mums - pieaugušajiem - būtu tā jāpalīdz bērnam apgūt! (Sevišķi - ņemot vērā - ka - ja ne jūs - tie, kuri diendienā esat klāt/ blakus - tad to ļoti veikli izdarīs virtuālās pasaules "draugi". Un tur nu reti ir tās problēmu risināšanas stratēģijas, ko gribētu redzēt savos bērnos... !)

Vēl vairāk - skola ir CITĀDA vide nekā bērna mājas un ģimene! Un - kā REĀLI tikt galā ar iekšējiem procesiem 30 un 34 vai 20 citu bērnu vidū - mājās nu nekādi nav iespējams uztrenēt. Tam iet cauri un AUGT mazajam ķiparam kā personībai, ir jāpalīdz pe-da-go-gam!

Jā, ģimenē audzina, mudina izvērtēt, pārrunā, iesaka, izrunā, veido vērtību sistēmu, attieksmi u.c.u.c. Protams. Taču, kā tieši viss īstenosies, kad Tu vairākas stundas būsi ierobežotā telpā nevis ar māsām un brāļiem (kuri - lai vai ko sastrādā kādreiz - zini, ka Tevi mīl un Tu viņus), bet ar 30 'citiem' - to rādīs PRASMES atpazīt, vadīt savas emocijas, impulsus, reakcijas... un TO būtu jāpalīdz trenēt te uz vietas - mācību iestādē. #Apzinātība. Un ne tikai.

... .. ..

Arī šodien rīkojam mini sapulcīti.

Jo ir PAREDZAMAS lietas. Ir situācijas, ko varam novērst jau PREVENTĪVI.

Katra jauna pieredze mūs bagātina. Tā augam.

Tā nu šodien runājam - jo vairāku stundu darbošanās, prāti rosījušies, ķermeņi piekusuši (kaut arī šķiet, ka ne) , ēsts tikai no paša rīta skolā, jau punči tukši, ūdens - ierobežoti... un DABISKI, ka šādā srāvoklī var pielavīties īgnums un 'burkšķis'. #DrosmesBērni uzreiz atpazīst - jaaaaaa, tā mēdzot būt! Kāds saka - ka JAU esot īgna un sākot 'kas tur' krist uz nerviem! ...

Vispirms vērot, pamanīt un atpazīt! Un tikai TAD mainīt! Tas IR svarīgi! Un RUNĀT un palīdzēt bērnam IZPRAST sevi un izprast citus.

Bērnam lielākoties NAV vajadzīgs kāds, kurš viņu tikai nokaunina par emocijām, kad tās jau ir saasinājušās... Viņam vajadzīgs pieaugušais, kurš PALĪDZ tās atpazīt, nosaukt, pārvaldīt un arī iz-/novadīt drošā veidā. 💛

Pašregulācija neattīstās no bailēm. Tā attīstās attiecībās un savstarpējā mijiedarbībā!

...

Ko Tu kad sevī pamani? Kas ir patiesais (!) cēlonis? Kā vari sev palīdzēt , kā vadīt situāciju/ impulsus/ reakcijas?...

... #vielapārdomām.

Mēs katrs kaut kādā mērā sistēmu uzturam, graujam un arī veidojam!

Sun, 03 May 2026 13:30:00 +0000

Jā, #mīlusavudarbu !

Bet nu jūs, @sekotāji, to jau zināt...

Protams, ka ir trūkumi mūsu izglītība sistēmā. Protams. Kā jau visās. Vai arī Tev kādreiz ir bijusi sajūta, ka “sistēma spiež”? Ka jāsteidzas. Jāpaspēj. Jāizdara. "Jāizņem programma!"? Sevišķi tagad, maija beigās, vai ne?

Un tajā pašā laikā iekšā tā sajūta, ka bērnam tomēr nepieciešams vairāk miera, laika, patiesu,dziļu vērojumu, sarunu, iedziļināšanās...?

.. ...

Interesanti, ka par sistēmu bieži dzirdam kā par kaut ko ārēju. "Tie tur - viņi!"... Protams, daļēji (!) tā jau arī ir. Finansējumu piešķiršanas kārtība, dažādie normatīvie akti, reformas u.c.u.c. TAČU, jāatceras, ka šī sistēma dzīvo arī KATRĀ KLASĒ, pedagoga attieksmē, visu mūsu mijiedarbībā un attieksmē pret kļūdām, izaugsmi, tajā, kādu ikdienu MĒS VEIDOJAM. KATRU DIENU. PAŠI.

No vienas puses, jā - it kā darbi dzen darbus, ir kaut kāds laika spiediens, ir sava vērtēšanas kultūra, mācību iestāžu iekšējās kārtības noteikumi/ prasības u.c., vecāku gaidas (GAN attiecībā pret mācību iestādi,GAN attiecībā pret savu bērnu) , skolas vadības pieeja un attieksme..

No otras puses - sistēma NAV tikai tā struktūra, tie noteikumi, kas mūs ietekmē. Sistēma ir struktūra PLUS cilvēki, kas tajā MIJIEDARBOJAS. Tieši mēs - katrs viens - kurš darbojamies šajā sistēmā, dodam savu pienesumu struktūrai, savu interpretāciju un pievienoto vērtību, caur savu attieksmi, savu kultūru, savu kompetenci.

KATRS, kurš esam mijiedarbībā ar konkrētu struktūru, esam kādā konkrētā sistēmā, esam nevis pasīvi vērotāji, bet kaut kādā mērā ietekmējam sistēmu ar savu rīcību/ vēstījumu vai tieši `ne-rīcību` . Vārdu sakot - ar SAVĀM IZVĒLĒM, ko un kā un kāpēc darām vai nedarām.

Mēs katrs kaut kādā mērā sistēmu uzturam, graujam un arī veidojam!

Un to būtu vērts atcerēties! ...

GAN klasē kā vienotā "organismā", GAN mācību iestādē, GAN plašākā mērogā...

----

Katras sistēmas acīm-redzamā daļa ir tikai aisberga redzamā daļa! Cilvēku pašu dinamika un mijiedarbība, risinot dažādas ikdienas situācijas (kurām DABISKI, ka visām nav iespējams izveidot algoritmus - dari tā!) , VAR veidot nestandarta risinājumus un ietekmēt arī struktūru.

Piemēram,

ja pedagogs izvēlas reaģēt uz skolēna izaugsmi kopumā/ emocijām/ pieredzi, nevis tikai uz viņa atzīmi un sniegumu konkrētajā darbā, viņš ietekmē visas klases mikroklimata algoritmu. Vai vecāki. Vai citi pieaugušie ar SAVU ATTIEKSMI un PIEMĒRU demonstrē, ka kļūdām ir vieta KATRA IZAUGSMĒ....

Vai, piemēram, mācību iestādē: ja darbinieki komunicē atklāti, nevis tikai caur birokrātisku filtru, viņi VAR sākt pārveidot iestādes struktūru no iekšienes... Protams, tad mums - pedagogiem - ir "jābūt spēkā", kā es mēdzu teikt. Bet nu - tādēļ esam viens otram!

Tādēļ ir #SkolotājuSaimesSpēks.

Ir daudz jaudīgu, kompetentu pedagogu, atbalstošu vecāku, ir daudz lielisku mācību iestāžu vadītāju (PALDIES, ar manai vadītājai! ) , kuri ATBALSTA savu KOMANDU un tur īkšķi par katru bērnu, nebūt ne tikai par to, kuram viss izdodas viegli un ātri! Kuri arī uzklausa vecākus, uzklausa pedagogus, uzklausa augstāk stāvošos un IEDZIĻINĀS un ŠĶETINA un RISINA, lai būtu labākais rezultāts.

- - - - - - -

Jā, skola it kā ir sabiedrības spogulis. Taču NE TIKAI! Skola ir arī tā vieta, kurā VARAM ļoti daudz darīt, radīt gaišu vidi, radīt apstākļus, kur bērnā bieži vien veidojas lielāka pašapziņa,

DROSME un GRIBA DARĪT, kur aug jaunās personības un

rodas aizvien jauns sabiedrības modelis!

>>> VIDEO <<<

#variJAdari #kopāmēsvaram Izaugsmes vieta darītājiem #koučingsizglītībā #komandāIRspēks

..Ar kādu mērķi darām to, ko darām vai nedarām???

Thu, 30 Apr 2026 05:40:00 +0000

"Dzīvo tā, lai acis mirdz! Dzīvo tā, lai smaida sirds!" - tas man uz manis pašas formas krekliņa jau... nezin-cik-gadus. (Otrā pusē - uz muguras - ir #variJAdari. Toreiz pat vēl nebija Izaugsmes vieta darītājiem , tikai pati biedrība ar ideju un darbu ar jauniešiem un uzņēmēja-garu viņos! )

.. ...

Sanāca tāda pēkšņa un TIK sirsnīga, atklāta saruna ar Cilvēks aiz Uzvedības. UDHT Izdzīvošanas Kompass, klausāmies viena otru, burtiski mājam ar galvu ...

un - jā - pedagogam IR vairākas lomas un... tā ir PRIVILĒĢIJA būt klāt bērna izaugsmes procesā! Te NAV vietas sarkasmam vai sašutumam... Jā - pedagogam IR jāmāca daudz kas arī no tā, ko dara vai nedara ģimene, ja tas bērnam ir palīdzoši. Jā, pedagogam IR jādalās ar vecākiem savā redzējumā. Un tas NAV par "mums vēl jāaudzina vecāki?!", bet par vienkāršu profesionālu vēstījumu par vērojumiem, iespējamajiem preventīvajiem ieteicamajiem darbiem utl. Jo - katram savs. Jā, pedagogam IR jāskatās ilgtermiņā, IR jādomā plašāk un dziļāk - pirms/ zem/ aiz/ pār utt.

Darbs skolā NAV un nedrīkst būt tikai plika "zināšanu pārnese" , un - ja tā ir, tad nu gan patiešām - pedagogu var aizstāt robots vai jebkas cits....

CILVĒKS tādēļ ir Cilvēks, lai dotu savu pievienoto vērtību Pasaulei, videi, vietai, kurā ir, cilvēkiem, ar kuriem mijiedarbojamies.

Kas ir tie vārdi, ko nesam tālāk? Kas ir tie darbi, ko darām, tās domas, ko domājam, tā enerģija, ko radām?

Kādas pēdas paliek, mums paejot garām vai aizejot? Ar kādu mērķi mēs ko darām vai nedarām?

Kāds ir mūsu patiesais nolūks , esot tur, kur esam, darot to, ko un kā darām vai nedarām?.....

........

P.S. Bilde no pēc-talkas atpūtas lāču-miega-stūrītī.

#mīlusavudarbu #Kopāmēsvaram Skolotāja dienasgrāmata. Skolas piezīmes. #PadariPasauliParKripatiņuGaišāku

#Apzinātība #Labbūtība #koučingsizglītībā

Izaugsmes vieta darītājiem. DA-RĪ-TĀ-JIEM.

Tue, 14 Apr 2026 15:46:00 +0000

Nu jau katrā izbraukumseminārā ir kāds, kurš pienāk pēc nodarbības vai pauzē un padalās - es sekoju FB / dzirdēju tur un tur.. un izmēģināju to un to ... , un TAS patiešām STRĀDĀ!!!

Vai, piemēram, - toreiz stāstījāt... es paņēmu to domu.... mums ir tagad tā ... un - TAS STRĀDĀ! Mēs vēl papildinājām ar to un to un to...

...

Tā ir - esmu lektors - praktiķis.

Un visas metodes, par ko runājam, ir praksē pārbaudītas un 'izdzīvotas' un izmēģinātas. Bet šoreiz pat ne par to.

Drizāk par to, ka - viss, ko runājam kursos, treniņsemināros, lekcijās, ir par.... DARĪŠANU. Un TĀPĒC, mīļie kolēģi "jums strādā!!" un tik priecīgi varat ar to dalīties.

"Izaugsmes vieta - DARĪTĀJIEM" .

Mēs bieži klausāmies. Lasām. Iedvesmojamies. Piekrītam – “jā, šis ir vērtīgi”.
Bet īstā pārmaiņa sākas tikai vienā brīdī – kad mēs sākam DARĪT.

Zināšanas pašas par sevi vēl neko nemaina. Tās ir kā sēklas – ar potenciālu, taču bez rezultāta, ja netiek ieliktas augsnē un koptas. Tikai tad, kad mēs paņemam kādu ideju, metodi vai pieeju un IENESAM to savā ikdienā, sāk veidoties pieredze. Un tieši PIEREDZE rada izpratni, pārliecību un rezultātus!

Un vēl kas interesanti un svarīgi – darot, mēs nekad neesam tikai “izpildītāji”. Mēs kļūstam par LĪDZ-RADĪTĀJIEM! Mēs pieliekam klāt savu pieredzi, savu redzējumu, savu klasi, savus bērnus. Un tieši tur rodas īstā vērtība! Vērtība rodas DAROT!

- - - - -

Jā, iedvesma bieži vien arī klausītājiem, skatītājiem, vērotājiem....

Tomēr tas galvenais virziens = izaugsmes vieta DA-RĪ-TĀ-JIEM !

Un ļoooooti priecājos par KATRU, kurš ļaujas, kurš izmēģina, iedziļinās, 'tur sevi vaļā' un atļauj savai pieredzei mijiedarboties ar citu pieredzi, tā bagātinoties un uzturot aizvien to īpašo dzirksti!

Lai brīnišķīgs , iedvesmots pavasaris!

~ Kadrija ~

Klātesamība – prasme, kas maina mūsu ikdienu

Fri, 20 Mar 2026 18:31:00 +0000

Pirms vairākiem gadiem šī "atgādne" nonāca pie manis Klusuma Skola izlaidimā. ( Droši vien katrs, kurš tur mācījies, piekritīs, cik liela vērtība ir šajās mācībās, praktizēšanā, kopābūšanā .)

...

#Klātesamība.

...

Klausoties otru.

Darot kaut ko.

Lasot, rakstot, plānojot, domājot...

Un tā nav taisnība, ka "nekam jau nav laika". Tā steiga NAV norma, tas ir pašu radīts mīts, iedoma un izvēle. Un TAS savukārt rada TIK daudz virspusējības, ja ļauj savu uzmanību paņemt katram un jebkam, kurš/kas vien tai pieskaras.

...

Neļaut sev "izkaisīties". Turēt uzmanību uz to, kas Tevi spēcina, bagātina, ir jēgpilni Tavās acīs. "Sazemēties" un - elpot. Būt sev Saimniekam un pārvaldniekam. Būt klātesošam tam, ko Tu dari, ar ko kopā esi. Klausīties CILVĒKU, nevis tikai vārdus/skaņas un reizēm paralēli vēl savas domas...

Apzināties savas vērtības. Un TAD izdarīt izvēles ir patiešām viegli.

....

#mīlusavudarbu #Apzinātība #Labbūtība #kopāmēsvaram #koučings #NLP #variJAdari

Dzīvs organisms vārdā KLASE

Wed, 11 Feb 2026 21:49:00 +0000

... Domājat mums ar #DrosmesBērni (vai #DimantaBērni vai #ZeltaBērni vai - jebkuri citi bērni ) viena vienīga idille un paradīze? Un mēs visi tādi apskāvušies un smaidīgi ikdienā vienmēr dūdojam? Protams, ka ne! Jā, mīlulīši, jā - patiešām lieliski ķipari , ļooooti lepojos ļooooti daudzās situācijās (un mūsu Indriņa - Indra Kauķe - mūždien dabū mani uzklausīt ) UN - reizēm - jā - es varu būt arī dusmīga kā pūķis un "žagarus" var dabūt vienā mirklī (reizēm kāds ķipars pienāk - saka : "Man, lūdzu, žagariņu un lapiņu... " - jo, piemēram, nav burtnīcas līdzi. Es PAR drosmi - pieņemt lēmumu un risināt! Un - uhhhh! - tās viņiem tiešām netrūkst! ) ..

Klase VIENMĒR ( un paldies Dievam, ka tā!!!!) ir un būs DZĪVS organisms. Kurā DZĪVO 30 (vai 34 vai 24 vai - cik nu kurā gadās ) atšķirīgas būtnes (un TU - pieaugušais - tām pa vidu kā vienojošais elements ! ) . Jā, protams, ir daudz viņās kopīga, taču - saproti - šajā organismā paralēli veidojas 30 autentiskas, atšķirīgas personības. Jā, maziņi vēl. Jā, vēl tiiiiiiiik daudz ko apgūs, piedzīvos, pārdzīvos, mainīsies, šaubīsies, atklās, pārdomās u.c.u.c.u.c. TAČU tas izaugsmes process notiek - TAGAD. KATRĀ mirklī, kad mēs un katrs ķipars izdara izvēli, pieņem vai nepieņem lēmumu kaut ko darīt vai nedarīt.

Un nav runa tikai par "tīra vai netīra klase". "Rūpīgs vai paviršs darbs". "Teikums ar lielo burtu vai atkal ar mazo"... utl. Utt.

Runa par IERADUMIEM, kurus veidojam un nostiprinām sevī IKDIENIŠĶOS sīkumos, rīcībās, izvēlēs.

Pamanu vidi sev apkārt vai nepamanu.

Apzinos, kā ir patīkami būt, vai nē.

Ja apzinos - ko daru - PATS - lai tā būtu.

Ieklausos otrā vai nē.

Ir vienalga vai tomēr nav.

Kultivēju sevī "Ai, gan tāpat būs labi" vai "Darīšu labāko, ko varu, ar to, kas man ir, tur, kur es esmu"...

Ko kura ATTIEKSME manī veido ilgtermiņā?

Kādu gribu redzēt sevi, savu klasi pēc kāda laika?

Kā tas, ko izvēlos darīt šobrīd/ šodien, to ietekmē? ....

.... ..

💛 #sapulcīte.

💛 Sarakstām, kā gribētu.

💛 Padalāmies daži - redzam KOPĪGO.

💛 Padalās pa labi, pa kreisi.

💛 #vielapārdomām . Kur es esmu. Kur gribu būt. Kā sevi veidoju. Kā sevi izkopju.

... ..

Kamēr vien bērni būs ĪSTI un dzīvi, patiesi un "vaļā" , BŪS jāvada dažādie mijiedarbības procesi, ņemot vērā arī visas 'blaknes' - emocijas, fizioloģiju, domāšanas/ uztveres nisnses, vērtības u.c.u.c.! Dabiski!!! Tas vienkārši automātiski nāk līdzi ne-robotu sabiedrībai! Kādreiz būs mieriņš. Kādreiz riktīga turbulence. Kādreiz liksies, ka runā vakuumā. Kādreiz brīnīsies, kur tādi Brīnumiņi rodas?!

Un, iespējams, tieši TUR slēpjas liela daļa burvības...

...,

#mīlusavudarbu #Klasvadība #GrupasDinamika #kopāmēsvaram

#variJAdari Skolotāja dienasgrāmata. Skolas piezīmes. Izaugsmes vieta darītājiem

Reizēm TAS `žagars` :) IR VAJADZĪGS!

Wed, 04 Feb 2026 05:46:00 +0000

Ziniet, kas ir kolosāli???? Esmu TIK priecīga un pateicīga par to! Ka ir iespēja reizi pa reizei savā dzīvē satikt Skolotājus, kuri Tevi ļooooooti atbalsta, jā, par kuriem Tu zini, ka viņi patiešām tic Tev, tur īkšķi par Tevi, taču...... LIKS TEV PAŠAM DARĪT! Kur Tu bez reālas paša darīšanas nu nekur nespruksi un tās izaugsmes nebūs!

Kuri ir ļoti pieņemoši, jā, saprotoši, jā, taču - var arī pateikt: "Kad Tu beidzot sāksi gatavoties?" kā Indra Melbārde savulaik.
Vai - "Kadrija, Jūs te tikai deklarējat! Faktus vajag, pētījumus, datus! Saproti mani??!" - kā savulaik teica mana promocijas darba vadītāja. Vai "Nu, Tev vienkārši tas ir jāizdara! Izvērtē prioritātes! Ko tad Tu domā - mēs te neesam tam visam cauri gājuši??? Tāpat bija! Ņem un dari!" u.c.utl.

Kad Tevi nevis iemet panikas zonā (jūs zināt, taču , vai ne? - Komforta zona - kur ir ļoti labi , ērti, "siltas, mīkstas čībiņas" utl. . Tad - izaugsmes zona - kur nāk pa kādam izaicinājumam - lielākam vai mazākam - kas reizēm grūtāki, reizem vieglāki, kas palīdz Tev augt, pilnveidoties, tikt ar kaut ko sevī galā, apgūt kādu prasmi utl. Kas paplašina Tavu komforta zonu. Un ir t.s. panikas zona, kad Tev ir tāāāāāāāāds izaicinājums, kas vienkārši iedzen tādā stresā, ka - reizēm paralizē vispār. Kad sajūti, ka tas grūtums ir (vai izskatās) tāds, ka nekad mūžā netiksi ar to galā. ) , bet iestumj/ iegrūž/ pastumj `izaugsmes zonā` . Un , ja pārāk ilgi mīcies komforta zonas tuvumā, pagrūž mazliet stiprāk.

Un reizēm TAS IR VAJADZĪGS!

- - - - -

Tāpat arī skolā vai jebkur citur ar ķipariem - RADIET BĒRNIEM IZAICINĀJUMUS, jā, lai cik traki izklausītos - RADIET BĒRNIEM PROBLĒMSITUĀCIJAS - jā, VADOT TĀS, jā, saudzīgi, jā empātiski, jā - TICOT, ZINOT , ka TIKS GALĀ un PAUŽOT šo

pārliecību- ta, lai bērns ZINA, ka Tu tam TICI - ka viņš VARĒS tikt ar to galā! , bet - ĻAUJIET viņiem PIEDZĪVOT savu izaugsmi un ATKLĀT savu varēšanu! Kad Tu redzi, dzirdi un jūti, kā paplašinās Tava komforta zona. Soli pa solītim. Soli pa solītim. Soli pa solītim.... Tas ir tāds mirdzums pēc tam ķipara acīs un tāda #motivācija tikt galā ar jebkuru citu grūtumu, kas nāks priekšā! Neviena "glābšana" un "izdarīšana bērna vietā", lai tik neraud, lai tik nepārdzīvo, lai tik nav `nv` u.c.u.c.u.c. nekad to nespēs sniegt! ....

30 īpašības un prasmes, kas palīdz veiksmīgi mācīties, augt un virzīties uz priekšu

Sat, 24 Jan 2026 19:34:00 +0000

Mācīšanās NAV tikai par informācijas uzkrāšanu. Sen jau vairs nē. Tā ir par cilvēka iekšējo attīstību, raksturu, par attieksmi un prasmēm, kas mums palīdz ne tikai skolā vai darbā, bet visā dzīvē! Veiksmīga mācīšanās nozīmē ne tikai rezultātus, bet arī spēju turpināt virzīties uz priekšu — pat tad, kad ir grūti. Par PROCESU un izaugsmes ceļu tajā!

Kas tad īsti palīdz mums mācīties un augt?

Zinātkāre – vēlme izzināt un apgūt jaunas lietas.
Motivācija – iekšējais dzinulis - griba DARĪT un censties.
Atbildība – spēja rūpēties par savām izvēlēm un darbiem.
Pašdisciplīna – darīt darbu arī tad, kad negribas. (Un tas NAV par "dari, kaut krīti" līdz izdedz!)
Mērķtiecība – skaidrs virziens un plāns, ko sasniegt.
Pacietība – izpratne, ka rezultāti prasa laiku. Nekas nenotiek uzreiz...
Neatlaidība – nepadoties pie pirmajām grūtībām. Un saprast, pieņemt, ka izaugsmes līkne VIENMĒR ir augšā - lejā - augšā - lejā....
Pašpārliecība – ticība savām spējām.
Kļūdu pieņemšana – mācīties no kļūdām. Nevis šaustīt sevi, nevis meklēt vainas sajūtu, bet - konstatēt faktu un meklēt risinājumu!
Izaugsmes domāšana – uzskats, ka spējas VAR attīstīt.
Plānošanas prasmes – prast organizēt laiku un darbus.
Koncentrēšanās spēja – būt šeit un tagad. Prasme turēt uzmanību uz to, ko IZVĒLIES, nevis uz jebko, kas vēlas Tavu uzmanibu nozagt..
Pašregulācija – vadīt savas emocijas un rīcību.
Elastība – pielāgoties pārmaiņām.
Radošums – domāt ārpus ierastā.
Kritiskā domāšana – analizēt un izvērtēt informāciju, ko saņemam.
Problēmrisināšana – meklēt risinājumus, nevis vainīgos.
Sadarbība – strādāt kopā ar citiem. Ļaut "savai pasaulei" satikties un mijiedarboties ar otra pasauli, tādējādi bagātinoties!
Komunikācija – skaidri izteikties un vērīgi klausīties.
Empātija – saprast un cienīt citus.
Pašrefleksija – apzināties savu ceļu un progresu, regulāri atskatīties uz paveikto/ nepaveikto, apzināties esošo situāciju.
Organizētība – kārtība domās un lietās. Prasme izvērtēt prioritātes.
Laika izjūta – saprast, cik kas prasa laiku.
Iniciatīva – sākt un ierosināt idejas.
Iekšējā motivācija – mācīties sev, ne tikai citiem.
Pozitīva attieksme – redzēt iespējas, un šķēršļos ieraudzīt citas iespējas :) .
Pateicība – ievērtēt to, kas jau ir sasniegts.
Uzticamība – darīt to, ko esi solījis.
Līdzsvars – saprast, kad un ko mācīties un - kad un kā atpūsties.
Jēgas izjūta – zināt, KĀPĒC dari to, ko dari!

Kāpēc tas ir svarīgi? - Jo šīs ir garīgas un sociālas prasmes, kas patiešām veido cilvēka iekšējo spēku — spēju mācīties, nepadoties, turpināt virzīties uz priekšu un rast risinājumus tik ļoti straujajā un mainīgā pasaulē.

-----

Foto: unsplash.com - Nick Morrison

Jau 11 svecītes mūsu dzimšanas dienas tortē! 🎉

Mon, 19 Jan 2026 05:59:00 +0000

19.janvāris biedrībai “Es varu visu!” - dzimšanas diena!

11 gadi - par izaugsmi, par ticību pedagogu spēkam un idejai, ka mācīšanās var būt jēgpilna, cilvēcīga un iedvesmojoša!

Paldies visiem sadarbības partneriem! Paldies visiem pedagogiem un vecākiem, kuri šo gadu laikā mācījušies pie mums kādos kursos, nodarbībās, auguši kopā ar mums, dalījušies pieredzē un nesuši tālāk arī apzinātību, drosmi un labbūtību savās klasēs, skolās un ģimenēs!

Pa šo laiku radītas vairākas programmas, no kurām daļa kļuvušas īpaši mīļas. .

Kuru no šīm atceraties vislabāk? -

Apzinātības praktizēšanas ietekme uz psihoemocionālo stāvokli mācību iestādē

Vecāku un pedagogu savstarpējās komunikācijas problēmas un risinājumi

Klasvadības metodes audzināšanas kontekstā sākumskolā

Grupas dinamikas attīstība un lomas audzināšanas darbā

Metodes klases saliedēšanai

Pārbaudes darba veidošana. Ar ko sākt?!

Jautājumu virzošais spēks mācību procesā un motivācijas celšanā

Koučings izglītībā - motivācijas celšanai, kritiskai domāšanai, pašvadītam darbam.

Kā plānot mācību gadu

Metodes darbam sākumskolā, kas veicina bērnu iesaisti, domāšanu un pašvadītu mācīšanos

Stresa un emociju vadība sākumskolā

Audzināšana - stūrakmens mācību procesā

Klases vide-pieejama un atbalstoša

Noteikumu un disciplīnas vieta mūsdienīgā skolā

Mūsu kolektīvs - mūsu spēks!

Metodes darbam sākumskolā - bērna potenciāla atvēršanai un pašvadītam darbam

Asociatīvo, metaforo kartīšu un uzdevumu izmantošana klasvadībā

Labbūtība mācību iestādē

Labbūtība, mācību gadu uzsākot, un iekšējie resursi.

Klases dinamikas vadības principi un metodes darbam sākumskolā

Metodes personīgās labbūtības veicināšanai un uzturēšanai.

Koučinga stratēģiju izmantošana mācību iestādē

Vērtību un sadarbības izpratnes nozīme mācību iestādē un mācību procesā

Stratēģijas personīgai un komandas labbūtībai mācību iestādē

Uzskatu un vērtību ietekme komunikācijā: veiksmīgas sadarbības ceļvedis pirmsskolas pedagogiem

Labbūtība un iekšējo resursu pārvaldība mācību iestādē

Dabas un bērnu mijiedarbība: ceļš uz labbūtību un efektīvu mācīšanos

Kultūras norises kā mācību līdzeklis sākumkolā

Sociāli emocionālo prasmju pilnveidošana. Konflikti. Metodes, prakse.

Komunikācija darbā ar vecākiem un labbūtības veicināšana pedagoga ikdienā

Mirklis pirms 1.septembra... Tev ir viss, lai sāktu!

Pedagoga emocionālā noturība skolotāja darbā.

Izaugsmes domāšana un atgriezeniskās saites sniegšanā skolā"

Pedagoga emocionālā noturība un labbūtība: resursu saglabāšana un sadarbības stiprināšana skolā

Labbūtība pedagoga ikdienā : kā atgriezties pie sevis un atjaunot savus resursus

Labā prakse sākumskolā: metodes, motivācija un jēgpilna sadarbība

Apzinātības un pasaku metodes pedagoģiskajā darbā bērnu emociju vadības, empātijas un pašapziņas attīstīšanai: ceļvedis pedagogiem un vecākiem darbam visa mācību gada garumā (Ooooo, šis vēl tikai NĀK! Ļoti īpašs, izlolots 60 stundu kurss! ) un arī šī programma -

Ciguns skolotāja labbūtībai: prakses kurss enerģijai, līdzsvaram un apzinātai klātbūtnei

- - - - - - -

Un šajā janvārī sākam arī gada projektu - 'Izaugsmes vietas darītājiem - KOPIENU. >> https://www.facebook.com/groups/kopienaizaugsmesvietadaritajiem

Lai mums un jums visiem lielisks, iedvesmojošs turpmākais darba gads un lai - mūsu ceļi aizvien satiekas!

Mazie uzdevumi ar lielu ietekmi: bērnu iesaistes nozīme ikdienā

Thu, 01 Jan 2026 16:12:00 +0000

Mūsdienu skola arvien vairāk virzās prom no modeļa, kur skolēns ir tikai uzdevumu izpildītājs. Aizvien skaidrāk redzam, ka bērna līdzdalība mācību procesā – iespēja ietekmēt, radīt, piedāvāt idejas un redzēt sava darba jēgu – ir viens no būtiskākajiem faktoriem gan iesaistes veicināšanā, gan pozitīvas klases mikrovides veidošanā.

Īpaši sākumskolā pat nelieli, šķietami vienkārši uzdevumi var atstāt dziļu un ilgtermiņa ietekmi, ja tie tiek veidoti apzināti.

No Adventes uzdevuma līdz klases spēlei

Nu, piemēram! - 2. klase. Adventes kalendāra uzdevumus bērni ar lielu prieku raksta paši! (Tā kā klasē ir 30 bērniņu, tad lozējām datumus, un mums gadījās dienas, ka ir arī 2 uzdevumi. :) ) . Starp tiem bija arī :

ideja izveidot kopīgu klases gleznu,
ideja izveidot klases puzli.

Ko darījām?

Bērni kopīgi , patiešām ar lielu centību uzzīmēja Ziemassvētku tematikas zīmējumu, tad tas tika ielaminēts un sagriezts puzles gabaliņos.

Rezultāts?

Ne tikai skaists kop-darbs, bet arī PAŠU radīta spēle, pie kuras var atgriezties atkal un atkal – arī pēc Adventes laika.

Īslaicīgs uzdevums VAR pārtapt ilgtermiņa resursā, kas dzīvo klasē, stiprina piederības sajūtu un veido kopīgu pieredzi!

Kāpēc bērnu līdzdalība ir tik būtiska?

Kad bērns piedalās ideju radīšanā, notiek vairāk nekā tikai radošs process.

✔️ Pieaug motivācija – bērni ar lielāku interesi iesaistās tajā, ko paši ir izdomājuši.
✔️ Veidojas atbildības sajūta – “tas ir mūsu darbs, mūsu spēle”.
✔️ Stiprinās pašvērtējums – bērns redz, ka viņa idejas ir svarīgas un tiek īstenotas.
✔️ Attīstās sadarbības prasmes – kopīgs mērķis prasa sarunas, kompromisus un savstarpēju respektu.

Šādi uzdevumi dabiski veicina iekšējo disciplīnu, nevis ārēju kontroli – bērni daudz vieglāk ievēro noteikumus vidē, kuru paši ir līdzradījuši.

Ietekme uz grupas dinamiku klasē

No klasvadības viedokļa šādi uzdevumi ir īpaši vērtīgi.

Tie:

mazina “mēs–viņi” sajūtu,
palīdz bērniem iejusties kā vienai komandai,
rada kopīgas atmiņas, pie kurām iespējams atgriezties arī sarežģītākos brīžos.

Kopīga puzle nav tikai spēle – tā kļūst par simbolu: “mēs katrs esam gabaliņš no kopuma, un tikai kopā veidojam pilnu bildi.”

Kāpēc skolotājam ir svarīgi domāt ilgtermiņā?

Skolotāja loma šeit ir izšķiroša. Tieši skolotājs:

pamana bērnu idejas,
notic un demonstrē , ka tās ir vērtīgas,
atrod veidu, kā tās “iznest” ārpus viena uzdevuma rāmjiem.

Šādi šķietami mazi vingrinājumi:

kļūst par klases kultūras pamatelementiem,
stiprina savstarpējās attiecības,
atvieglo ikdienas klasvadību ilgtermiņā.

Tas ir ieguldījums, kas atmaksājas – ar lielāku mieru, sadarbību un piederības sajūtu klasē!

Mazi soļi ar lielu jēgu

Bērnu līdzdalība nav tikai par sarežģītiem projektiem vai papildu slodzi. Tā ir par attieksmi: vai mēs ļaujam bērniem būt līdz-radītājiem savā klasē?

Reizēm pietiek ar vienu kopīgu zīmējumu, kas pārtop puzlē, lai bērni justos:

👉 piederīgi,
👉 redzēti,
👉 svarīgi.

Un tieši šajā vietā - jau ikdienas sīkumos - sākas jēgpilna mācīšanās.

( Par šo >>> arī Facebook )