Vēstules...

       Pirms vairākiem gadiem mani draugos uzrunāja kāda sieviete. Saukšu viņu par - Santu (vārds ir mainīts) . Viņa bija vaicājusi pēc padoma kādā domubiedru grupā, es biju atbildējusi, un tā viņa sāka man rakstīt. Kad ir grūti, kad ir milzīga neziņa, kā vispār dzīvot tālāk, kad liekas, ka vairs nevar, kad gribas un reizē arī negribas piedot, kad gribas un reizē arī negribas mīlēt, kad gribas un reizē arī negribas kaut ko dzīvē darīt citādāk nekā līdz šim.

       Mūsu vēstules bija samērā garas, pārdomu pilnas, reizēm pat skarbas, jo neviens jau Tevi nevar no malas ievest Citā Dzīvē. Tas jādara Tev pašam! Pārlasot šīs vēstules, reizēm pašai nācās šo to atcerēties arī no savas dzīves, un ir skaidrs, ka daudziem no mums ir bijušas dzīvē līdzīgas situācijas. Tādēļ arī šī sadaļa - "Vēstules". Noteikti Tev arī ir gadījies, ka pēkšņi dzirdi kādu nejaušu sarunu, kurā izskan kādi vārdi it kā tieši Tev. Vai - lasi žurnālu un  - jā! Tieši par Tevi! :) Vai nejauši uzšķir kādu blogu un - tieši Tev! :)  ...

Nav komentāru

Komentēt