Patīkama kopābūšana nav pašsaprotama. Tā ir apgūstama prasme.
Būt kopā tādā patīkamā mijiedarbībā patiesībā ir PRASME, kura - tāpat kā visas citas - ir trenējamas un izkopjamas. Tā nerodas bērnā pati no sevis! Nereti atceramies mācīt rakstīt, rēķināt, lasīt...un reti kuram ienāks prātā vienkārši bērnu strostēt, ja viņš vēl to apguvis vai nav pat sācis apgūt. Vai ne?
Un mums - pieaugušajiem - būtu tā jāpalīdz bērnam apgūt!
(Sevišķi - ņemot vērā - ka - ja ne jūs - tie, kuri diendienā esat
klāt/ blakus - tad to ļoti veikli izdarīs virtuālās pasaules
"draugi". Un tur nu reti ir tās problēmu risināšanas stratēģijas,
ko gribētu redzēt savos bērnos... !)
Mēs katrs kaut kādā mērā sistēmu uzturam, graujam un arī veidojam!
Bet nu jūs, @sekotāji,
to jau zināt...
Interesanti, ka par sistēmu bieži dzirdam kā par kaut ko ārēju.
"Tie tur - viņi!"... Protams, daļēji (!) tā jau arī ir. Finansējumu
piešķiršanas kārtība, dažādie normatīvie akti, reformas u.c.u.c.
TAČU, jāatceras, ka šī sistēma dzīvo arī KATRĀ KLASĒ, pedagoga
attieksmē, visu mūsu mijiedarbībā un attieksmē pret kļūdām,
izaugsmi, tajā, kādu ikdienu MĒS VEIDOJAM. KATRU DIENU. PAŠI.
..Ar kādu mērķi darām to, ko darām vai nedarām???
pašas formas krekliņa
jau... nezin-cik-gadus. (Otrā pusē - uz muguras - ir #variJAdari.
Toreiz pat vēl nebija Izaugsmes vieta darītājiem , tikai pati
biedrība ar ideju un darbu ar jauniešiem un uzņēmēja-garu viņos!
Sanāca tāda pēkšņa un TIK
sirsnīga, atklāta saruna ar Cilvēks aiz Uzvedības. UDHT
Izdzīvošanas Kompass, klausāmies viena otru, burtiski mājam
ar galvu
...
Darbs skolā NAV un nedrīkst būt tikai plika "zināšanu pārnese" , un - ja tā ir, tad nu gan patiešām - pedagogu var aizstāt robots vai jebkas cits....
Izaugsmes vieta darītājiem. DA-RĪ-TĀ-JIEM.
Mēs bieži klausāmies. Lasām. Iedvesmojamies. Piekrītam – “jā, šis ir vērtīgi”.
Bet īstā pārmaiņa sākas tikai vienā brīdī – kad mēs sākam DARĪT.
Zināšanas pašas par sevi vēl neko nemaina. Tās ir kā sēklas – ar potenciālu, taču bez rezultāta, ja netiek ieliktas augsnē un koptas. Tikai tad, kad mēs paņemam kādu ideju, metodi vai pieeju un IENESAM to savā ikdienā, sāk veidoties pieredze. Un tieši PIEREDZE rada izpratni, pārliecību un rezultātus!
Un vēl kas interesanti un svarīgi – darot, mēs nekad neesam tikai “izpildītāji”. Mēs kļūstam par LĪDZ-RADĪTĀJIEM! Mēs pieliekam klāt savu pieredzi, savu redzējumu, savu klasi, savus bērnus. Un tieši tur rodas īstā vērtība! Vērtība rodas DAROT!
- - - - -
~ Kadrija ~



Klātesamība – prasme, kas maina mūsu ikdienu
Dzīvs organisms vārdā KLASE
Protams, ka ne! Jā, mīlulīši, jā -
patiešām lieliski ķipari , ļooooti lepojos ļooooti
daudzās situācijās (un mūsu Indriņa - Indra Kauķe -
mūždien dabū mani uzklausīt ) UN - reizēm - jā - es
varu būt arī dusmīga kā pūķis un "žagarus" var dabūt vienā
mirklī (reizēm kāds ķipars pienāk - saka : "Man, lūdzu, žagariņu un
lapiņu... " - jo, piemēram, nav burtnīcas līdzi. Es PAR
drosmi - pieņemt lēmumu un risināt! Un - uhhhh! - tās viņiem
tiešām netrūkst! ) ..Reizēm TAS `žagars` :) IR VAJADZĪGS!
Ziniet, kas ir kolosāli???? Esmu TIK priecīga un pateicīga
par to!
Ka ir iespēja reizi pa reizei savā dzīvē satikt Skolotājus, kuri
Tevi ļooooooti atbalsta, jā, par kuriem Tu zini, ka viņi patiešām
tic Tev, tur īkšķi par Tevi, taču...... LIKS TEV PAŠAM DARĪT! Kur
Tu bez reālas paša darīšanas nu nekur nespruksi un tās izaugsmes
nebūs!
Kuri ir ļoti pieņemoši, jā, saprotoši, jā, taču - var arī
pateikt: "Kad Tu beidzot sāksi gatavoties?"
kā Indra
Melbārde savulaik.
Vai - "Kadrija, Jūs te tikai deklarējat! Faktus vajag, pētījumus,
datus! Saproti mani??!" - kā savulaik teica mana promocijas darba
vadītāja. Vai "Nu, Tev vienkārši tas ir jāizdara! Izvērtē
prioritātes! Ko tad Tu domā - mēs te neesam tam visam cauri
gājuši??? Tāpat bija! Ņem un dari!" u.c.utl.
"siltas, mīkstas
čībiņas" utl.
Un reizēm TAS IR VAJADZĪGS!
30 īpašības un prasmes, kas palīdz veiksmīgi mācīties, augt un virzīties uz priekšu
Mācīšanās NAV tikai par informācijas uzkrāšanu.
Sen jau vairs nē. Tā
ir par cilvēka iekšējo
attīstību, raksturu, par attieksmi un prasmēm, kas
mums palīdz ne tikai skolā vai darbā, bet visā dzīvē!
Veiksmīga mācīšanās nozīmē ne tikai rezultātus, bet arī spēju
turpināt virzīties uz priekšu — pat tad, kad ir grūti. Par PROCESU
un izaugsmes ceļu tajā!
Kas tad īsti palīdz mums mācīties un augt?
Jau 11 svecītes mūsu dzimšanas dienas tortē! 🎉

Mazie uzdevumi ar lielu ietekmi: bērnu iesaistes nozīme ikdienā
Mūsdienu skola arvien vairāk virzās prom no modeļa, kur skolēns ir tikai uzdevumu izpildītājs. Aizvien skaidrāk redzam, ka bērna līdzdalība mācību procesā – iespēja ietekmēt, radīt, piedāvāt idejas un redzēt sava darba jēgu – ir viens no būtiskākajiem faktoriem gan iesaistes veicināšanā, gan pozitīvas klases mikrovides veidošanā.
Īpaši sākumskolā pat nelieli, šķietami vienkārši uzdevumi var atstāt dziļu un ilgtermiņa ietekmi, ja tie tiek veidoti apzināti.
No Adventes uzdevuma līdz klases spēlei
Nu, piemēram! - 2. klase. Adventes kalendāra uzdevumus bērni ar lielu prieku raksta paši! (Tā kā klasē ir 30 bērniņu, tad lozējām datumus, un mums gadījās dienas, ka ir arī 2 uzdevumi. :) ) . Starp tiem bija arī :
-
ideja izveidot kopīgu klases gleznu,
-
ideja izveidot klases puzli.
Ko darījām?
Bērni kopīgi , patiešām ar lielu centību uzzīmēja Ziemassvētku tematikas zīmējumu, tad tas tika ielaminēts un sagriezts puzles gabaliņos.
Rezultāts?
Kāpēc skolā vajadzīga izaugsmes domāšana un kvalitatīva atgriezeniskā saite?
Mūsdienu skola vairs sen vairs nav vieta, kur mācās tikai faktus. Tā ir attiecību, drošības, atbalsta un izaugsmes vide, kur skolēns soli pa solim atklāj savu potenciālu. Tieši tāpēc atgriezeniskā saite un izaugsmes domāšana ir vieni no spēcīgākajiem instrumentiem,
kas skolotājam palīdz ne tikai mācīt, bet arī iedvesmot mācīties.
Šie divi elementi—kvalitatīva atgriezeniskā saite un izaugsmes do
māšana—iet roku rokā. Tie veido pamatu, kas ļauj skolēnam saprast:
➡ “Es spēju
attīstīties.”
➡ “Kļūdas ir - PIEREDZE, un bez
tām izaugsme nav iespējama.”
➡ “Manas pūles ir
svarīgas.”
Kas ir kvalitatīva atgriezeniskā saite?
Pētījumos (John Hattie) norādīts, ka atgriezeniskās saites kvalitāte ir viens no TOP faktoriem, kas ietekmē skolēna sasniegumus. Tomēr ne visi atgriezeniskās saites veidi ir vienlīdz vērtīgi.
Kad mežs kļūst par mācību klasi
..
Mācības dabā bērniem dod ļooooti daudz — gan kognitīvus, gan emocionālus, gan sociālus ieguvumus!
...
Kognitīvie jeb mācīšanās ieguvumi:

✅ Dziļāka izpratne – bērni labāk saprot mācību saturu, kad redz, dzird, jūt un praktiski dara/pielieto!
✅Saikne starp teoriju un dzīvi – mācoties ārā, bērni redz, kā mācību saturs/ viela darbojas reālajā pasaulē! Ir saprotamāk, kāpēc vispār mācās to, ko mācās!
✅ Uzlabojas atmiņa un koncentrēšanās – mainot vidi, aktivizējas smadzeņu darbība un uzmanība, par ko TIK ļoti daudz runājam un `kreņķējamies`!
✅Radošums un problēmu risināšana – dabā bērni daudz brīvāk eksperimentē, domā elastīgāk un paši atrod dažādus risinājumus!
✅ Daudzveidīga mācīšanās pieeja/formāts – nevienam nav noslēpums, ka esam TIK atšķirīgi - kāds vieglāk uztver vizuāli, kāds audiāli , kinestētiski; ļoti bieži - sevišķi mazajiem ķipariem - svarīgs palīgs ir tieši sensorā pieredze. Katrs ārā gūst līdzvērtīgu iespēju piedzīvot mācību saturu!
- - - - -
Emocionālie un labbūtības ieguvumi:
Mirklis, kas maina dienu
Gāju vēl kādus 10 soļus - nu, līdz asarām... par to gaišumu.
Reizē aiz pateicības, ka man bijusi iespēja šim Mirklim būt klāt un redzēt.
Kad pilnmēness izgaismo domas un emocijas

Katru dienu. Ik uz soļa.
....
Cieņpilna disciplīna: kā noteikt robežas bez kliegšanas.
Ikvienam vecākam pazīstams jautājums:
Kā panākt, lai bērns ievēro noteikumus, bet nevajadzētu veidot attiecības ar kliegšanu, draudiem vai liekām dusmām?Tā ir TIK slidena robeža! Audzināšana bez soda nebūt nenozīmē visatļautību, , un arī “maigums” nevar būt gluži bez struktūras un savas kārtības.. ;)
Kas tad ir cieņpilna disciplīna?
Tā ir audzināšanas pieeja, kur:
Atzinība, uzslavas, balvas vai uzpirkšana – kur ir robeža?
Nereti
vecāki, kuri nevēlas bērnus sodīt, izvēlas otru
ceļu:
apbalvot
par labo uzvedību. 
"Ja dabūsi vismaz 8 balles , būs dāvana!" "Ja ciemos uzvedīsies labi, dabūsi to mīksto mantiņu!" utl.
No vienas puses šķiet - tas ir visiem zināmais "burkāniņš" , pēc kā tiekties, un samērā viegli it kā "vienojamies" ar bērnu par mums vēlamo uzvedību un attieksmi.
Un tomēr tas var veidot greizu ieradumu.
Kas notiek, ja bērnu audzina tikai ar
balvām?
Sodīt vai mācīties vadīt? Kāpēc audzināšana caur bailēm īsti vairs nestrādā?
Bieži vien sastopamies ar vecāku jautājumu: “Kā rīkoties, ja bērns neklausa?! Es vienkārši visu atņemšu!!! ”

Brīžos, kad bērns
spītējas, ignorē vai kliedz, dabiski, ka vecākiem rodas vēlme
“ieviest kārtību” :) un - tūlīt! Ar sodu vai
kategorisku aizliegumu utl.
Un tomēr – vai sodīšana patiešām māca? Vai
tā ir ietekmīga un jēgpilna ilgtermiņā? Vai arī tā
tomēr apslāpē uzvedību uz konkrēto brīdi, tomēr
nerisina paieso cēloni?
Ko nozīmē "disciplinēt bērnu"?
Vārds disciplīna ir cēlies no latīņu valodas “disciplina” – mācība, apmācība, izglītība, kārtība.
Tam labajam būs AUGT! :)
Ugis Joksts ārkārtīgi vērtīgi aizskāra arī 'Arvīdiņa' tēlu - no atmiņām - vīru, kurš pratis bērnos rast miera un drošības sajūtu, esot dežuranta amatā. Jā, arī TAS ir TIK svarīgi!!! - Lai VISS mācību iestādes personāls ir PAR cilvēcību!!! (Mūsu skolā tāds ir
Kopīgs izaicinājums mācību gada izskaņā - uzturēt interesi un prieku par mācīšanos! :)
Kādas sajūtas bija maijā nogalē, mācību gada izskaņā? - Ļoti viegli bija saglabāt gribu mācīties un vēlmi darīt labāk, turēt sevi modru un vēl aizvien censties ?

Radošums ekrāna ēnā: kā TV ietekmē bērna iztēli?
Mūsdienu
bērnu ikdiena bieži norit spilgtu ekrānu pavadībā – multfilmas,
spēles, YouTube video. Vecāki meklē līdzsvaru: kā atļaut bērnam
baudīt digitālo pasauli, vienlaikus neapdraudot viņa radošumu,
spēju domāt dziļi un risināt problēmas? 
Nevienam jau vairs nav noslēpums, ka multfilmu skatīšanās un ilgstoša laika pavadīšana pie TV ekrāna var būtiski ietekmēt bērna kognitīvo un radošo attīstību — gan pozitīvā, gan negatīvā veidā, atkarībā no satura, ilguma un līdzsvara ar citām aktivitātēm.
Iespējamā negatīvā ietekme:
-
Radošuma samazināšanās:
Pasīva ekrāna skatīšanās (it īpaši bez vecāku līdzdalības) var samazināt bērna vajadzību veidot savas idejas, sižetus vai spēles, jo multfilmas piedāvā jau gatavu izklaidi ar vizuāli un emocionāli piesātinātu saturu. Tas var mazināt motivāciju brīvajai rotaļai, kas ir būtiska radošuma attīstībai. Radošums attīstās tieši caur brīvo rotaļu! -
Domāšanas dziļuma ierobežošana:
Īsas, ātri mainīgas ainas, spilgtas krāsas un virspusēji sižeti var pieradināt smadzenes pie virspusējas uztveres, samazinot pacietību un spēju iedziļināties vienā darbībā vai idejā. Tas var ietekmēt spēju koncentrēties, analizēt un attīstīt dziļāku izpratni. Tāpat arī - tas var ietekmēt lasītprasmi un spēju uztvert nianses sarunās vai tekstos.
Pirkumu grozs
Pirkumu grozs ir tukšs.
