......Santa, mana pārliecība ir tāda, ka mēs KATRS esam kaut-kāpēc doti citiem cilvēkiem. Katrs. Tu - saviem bērniem, saviem vecākiem, kolēģiem, kaimiņiem, vīram, tantukam vilcienā, rupjam dzērājam pieturā utt utt. KATRA mūsu tikšanās ar kādu ir MIJIEDARBĪBA un NEKAS nav nejaušība. TAČU - uz KATRU no mums Pasaulei ir kāds plāniņš, kāpēc šī tikšanās notikusi. Nu, piemēram - Tev izkrīt no rokām maisiņš ar āboliem, un garām iet džeks. Nu, tādam primitīvam , ikdienišķam piemēram. Un te sākas jūsu "mijiedarbība" - 1.variants = Tu nosarksi, nopurpināsi pie sevis - "Ak, kāda es neveikla!!!" -  un sāksi meklēt, kur āboli aizripo, lasīt, lamāties uz sevi, justies kā pelnrušķīte, džeks uzkāps uz ābola, noņirgs, pārkāps pāri un aizies. Tev puse dienas

---

idiotisks garastāvoklis, džekam - vienalga.  KAS notiek Pasaulē??? - VIŅŠ nav izturējis pārbaudījumu!  VIŅAM caur Tavu nejaušo neveiklību tika no Pasaules dota iespēja izdarīt labu lietu, jauku žestu. 2."scenārijs" - Tu nosarksti, jūties stulbi, džeks veikli pieliecas, palīdz veikli salasīt, sirsnīgi uzsmaida, nosmejas, ka , piemēram, tas tādēļ, ka šodien tik stipra saule :) utt, pa abiem visu savācat; Tu esi izjutusi līdzcilvēka atbalstu un ka šāda situācija IR NORMĀLA! Un VISIEM VAR GADĪTIES!, puisis - ar tādu divu minūšu darbiņu izdarījis LABU žestu un Plusu Pasaulē. Diena abām pusēm no it kā neveiklas situācijas ir pildīta ar pozitīvām sajūtām, emocijām, labestību un - ķēdīte tādā garā iet tālāk.

       Ne visiem ir lemts dzīvot skaistu, pilnvērtīgu, mīlestības un patiesuma piepildītu dzīvi. Pareizāk - nevis, ne visiem ir lemts, bet - ne visi to IZVĒLAS. TU, visticamāk, Tava mīlestība un iecietība, bērni, ģimene ar Tevi, bija iespēja Tavam VĪRAM dzīvot skaistu, tīru, mīlestības pilnu dzīvi. TEV šāds vīrs - jo Pasaule zināja, ka Tu vari mīlēt, būt stipra , iespēt gan bērnus aprūpēt, gan ģimeni veidot, gan kādu laiku būt atbalsts šādam vīram...