tātad - #PapīraDienasgrāmatas.

Mazā ķipara prāts (nedz arī vēl prasmju līmenis) NAV tā uzbūvēts , ka viņam būtu jāprot ieiet e-klasē, būtu jāprot uzrakstīt patstāvīgi kaut kādu drošu paroli, ka būtu jāatceras ieiet katru dienu vēl pēc stundām datorā (un kāpēc gan vispār mazais būtu pie tā jāpieradina šajā vecumā???! Tās tehnoloģijas ienāks viņu dzīvē, nekur nepazudīs, bet visam ir jānotiek tam derīgajā vecumā un ar tam vajadzīgo nozīmi!) .

Tāpat arī - nē, es nepiekrītu, ka dienasgrāmata būtu kaut kāds `dokuments`, kā manā bērnībā mums mēdza teikt. Tas nav nekāds dokuments. Vairāk tā ir kā BĒRNA PERSONĪGĀS IZAUGSMES PLĀNOTĀJS - DIENASGRĀMATA. 

..

---

 

Dienasgrāmata mums nav tikai sīkās motorikas , rakstīprasmes, lasītprasmes, dienu pēctecības utl. apguves treniņš. Tur ir gan plānotie mērķi, gan pašvērtējums, gan "paldiesi", gan zvaignītes, gan mūsu tradicionālas "Kronis - medālis - ordenis!" (Vienkārši tāds teiciens un žesti, kad viss labi.  ) utt.

-- -- --

Kāpēc noteikti ieteiktu? Jo tās :

attīsta pašvadītu mācīšanos un atbildību!

Papīra dienasgrāmata ļauj ķiparam PAŠAM pierakstīt stundas, uzdoto, mērķus un pašvērtējumu. Tas palīdz mācīties plānot savu laiku, izprast, kas ir darāms un kad, kā arī apzināties vispār to savu lomu mācību procesā! #Līdzdalība ir ļoooooti svarīga! Un nevis tikai kaut kāds vērtējums būs tas, kas bērnu motivēs. Nē! Motivēs apziņa, KĀPĒC es daru to, ko daru, kā/cik ļoti ES PATS AUGU un pilnveidojos un - jā - varu arī lepoties ar sevi!

Atšķirībā no e-klases, kur informācija bieži vien tiek vienkārši pasniegta "gatava", papīra formātā bērns aktīvi darbojas (LĪDZdarbojas) ar saturu un kļūst par sava mācību procesa līdzautoru! 

..

Veicina refleksiju un pašvērtējumu.

Papīra dienasgrāmata ir fantastiska iespēja, vieta, kur bērns var ierakstīt, ko viņš šodien iemācījies, ar ko lepojās, kā jutās, kas izdevās un kas nē. Šāda refleksija palīdz attīstīt emocionālo inteliģenci un spēju domāt par savām mācībām DZIĻĀK. Digitālajās sistēmās šādas personalizētas pārdomas parasti netiek iekļautas vai arī tās tiek darītas reti. (UN - pat ja arī būtu - mazajam to piefiksēt būtu faktiski neiespējami. Bez tam - ja nu kāds vēl neraksta, šīs pašrefleksijas papīra dienasgrāmatā pilnīgi mierīgi var notikt zīmējuma veidā, jo būtiskākais ir tas, ka BĒRNS PATS REFLEKTĒ, APDOMĀ, PAANALIZĒ, PIEŅEM LĒMUMUS NĀKOŠAJAI REIZEI un trenē šo #IzaugsmesDomāšana, nevis , ka es kā pedagogs vai jebkurš cits no malas to saprot,var izlasīt un jebkādā veidā komentēt. NĒ , šī NAV vieta, kur labot kļūdas  vai likt klāt savu viedokli.

..

Attīsta rakstītprasmi un motoriku!

Nu, tas jau visiem ir skaidrs. Par to komentēt droši vien lieki. 

Pieraksti ar roku ir svarīgi agrīnajā skolas vecumā, jo tie trenē roku veiklību, burtu veidošanu, uzmanību un atmiņu. Rakstīšana dienasgrāmatā palīdz attīstīt šīs pamatprasmes DABISKĀ un jēgpilnā veidā. 

..

Kad mazais ķipars PATS pieraksta savus mērķus un redz to progresu vairākas nedēļas pēc kārtas, tas veido daaaaudz dziļāku emocionālo saikni ar mācībām un SAVU PERSONĪGO izaugsmi. SAVU PERSONĪGO! No TĀ PUNKTA, kurā VIŅŠ TIEŠI ATRODAS. Nevis no vēlamā. Nevis no "klases vidējā"  , nevis no kādiem citiem kritērijiem vai sasniedzamajiem rezultātiem.. Bet PAŠA "SĀKUMPUNKTA". Šāda vizuāli taustāma plānošana ir spēcīgs motivācijas avots (atšķirībā no e-klases, kur mērķi un progress paliek tādi abstrakti... )

.. ..

Personiskuma sajūta un radošums! (Un radošums NAV tikai par `mākslošanu`!) 

Papīra dienasgrāmata ļauj bērniņam to arī personalizēt – ar zīmējumiem, ar uzlīmēm, ar kādām `atzīmītēm` , ko viņš pats izvēlas (mēs mēdzam likt kādu izvērtējumu, piem., no 1-10, un viņi ļoti labi to saprot! Tas rada īpašuma sajūtu un vēlmi turpināt rakstīt un plānot. Šī RADOŠĀ BRĪVĪBA bērnam palīdz attīstīt individualitāti un lepnumu par paveikto.

Protams, tas viss ir PROCESS, un IZAUGSME notiek tieši ŠAJĀ PROCESĀ! Diendienā! REGULĀRI trenējot, pieskatot sevi, "ceļoties un krītot" ... 

.. ..

Kaut vai - pavisam vienkārši - samazina digitālo slodzi un acu nogurumu!

Bērniem jau tā ikdienā mēdz būt pietiekami daudz saskarsmes ar ekrāniem. Papīra dienasgrāmatas izmantošana ir iespēja darboties reālā, fiziskā pasaulē, kas ir svarīgi mazo ķiparu veselībai – gan actiņām, protams, gan uzmanības saglabāšanai.

..

Vārdu sakot -

redziet, tas, ka dzīvojam digitālā laikmetā neatceļ mazā ķipara attīstibas un uztveres īpatnības. Un - IR lietas, kas apgūstamas digitāli, taču ir liela daļa, ko svarīgi pilnveidot un attīstīt tīri praktiski un tādā "fiziskā pasaulē", lai piedzīvotu caur visām maņām, jo nu - esam jau tomēr Cilvēki.... 

P.S. Ja vēl kādi jautājumi, droši. Nesolu atbildēt uzreiz, bet - atbildēšu. Ja pie kādas bildītes domājat - kas tas tāds tur ir  , rakstiet.

-- ---