Turiet kabatā sīknaudu! 

Jo... jo var gadīties, ka tā būs sekundes daļa, un Tu jau

 būsi palaidis garām iespēju kādu atbalstīt! Reizēm tas ir tikai tāds  mirklis, kad sajūti - jā, es labprāt ziedotu/ iedotu, taču - kamēr rakāsies pa somu, pa maku ...  Ai.. 

... ..

Es pati lielākoties pārvietojos ar auto. Un naudiņu kādam dodu, vadoties tikai un vienīgi pēc tā konkrētā brīža sajūtas. Nebūt ne bieži.

Un šodien bija tiiiik īpašs mirklis! 🙏🥰

...

Eju uz autoostu.

Samērā raitā solī.

Vakarpusē, kad jau daudz tautas tajā galā.

Un redzu - uz soliņa sēž sieviete - pastieptu trauciņu - ubago.

Iet garām vīrietis. Tajā pašā virzienā, kur es.  Tāds "švabraks", kā varētu it kā teikt. Gluži bezpajumtnieks varbūt nav, bet tuvu tam pēc izskata. Kaut kāds maišelis, cigarete, "kepons", noburbis..  UN - apstājas pie sievietes, ķeksē no kabatas - naudiņu. Nezinu - cik -  un ieber trauciņā. Uzsmaida viņai un dodas tālāk.

Taaaaa nopriecājos, ka man kabatā ar' kaut kas grab. Un varu viņu "pārķert" un 'atdot it kā atpakaļ'. 💞 Viņš tīri apjucis, lielām acīm, pateicas un smaida...

... ..

Un es eju tālāk.

Un smaidu ar ļooooti lielu pateicību- ka man bija iespēja te būt - tieši šajā Mirklī. 

Redzēt, sajust un piedzīvot.

...

P.S. Ir tāda lieta, kad runājam par #Apzinātība  - būt klātesošam BEZ vērtējuma. Tā patiesībā ir patiešām trenējama prasme - lūkoties otrā, uzklausīt, sadzirdēt utt. - BEZ sava personīgā "balts" un "melns" , BEZ vērtējuma. Īpaši, ja patiesībā par to otru patiešām neko nezini.   Un tas nebūt nav par vienaldzību. Tas patiesībā ir ļoti tālu no tās. Tas ir vairāk par dziļu empātiju un sapratni, ka - visam ir vieta būt...   

#PadariPasauliParKripatiņuGaišāku