Patīkama kopābūšana nav pašsaprotama. Tā ir apgūstama prasme.
Būt kopā tādā patīkamā mijiedarbībā patiesībā ir PRASME, kura - tāpat kā visas citas - ir trenējamas un izkopjamas. Tā nerodas bērnā pati no sevis! Nereti atceramies mācīt rakstīt, rēķināt, lasīt...un reti kuram ienāks prātā vienkārši bērnu strostēt, ja viņš vēl to apguvis vai nav pat sācis apgūt. Vai ne?
Un mums - pieaugušajiem - būtu tā jāpalīdz bērnam apgūt! (Sevišķi - ņemot vērā - ka - ja ne jūs - tie, kuri diendienā esat klāt/ blakus - tad to ļoti veikli izdarīs virtuālās pasaules "draugi". Un tur nu reti ir tās problēmu risināšanas stratēģijas, ko gribētu redzēt savos bērnos... !)
Jā, ģimenē audzina, mudina izvērtēt, pārrunā, iesaka, izrunā, veido vērtību sistēmu, attieksmi u.c.u.c. Protams. Taču, kā tieši viss īstenosies, kad Tu vairākas stundas būsi ierobežotā telpā nevis ar māsām un brāļiem (kuri - lai vai ko sastrādā kādreiz - zini, ka Tevi mīl un Tu viņus), bet ar 30 'citiem' - to rādīs PRASMES atpazīt, vadīt savas emocijas, impulsus, reakcijas... un TO būtu jāpalīdz trenēt te uz vietas - mācību iestādē. #Apzinātība. Un ne tikai.
Bērnam lielākoties NAV vajadzīgs kāds, kurš viņu tikai nokaunina par emocijām, kad tās jau ir saasinājušās... Viņam vajadzīgs pieaugušais, kurš PALĪDZ tās atpazīt, nosaukt, pārvaldīt un arī iz-/novadīt drošā veidā. 💛
Pašregulācija neattīstās no bailēm. Tā attīstās attiecībās un savstarpējā mijiedarbībā!
Nav komentāru
Komentēt
Pirkumu grozs
Pirkumu grozs ir tukšs.