Tā bija taaaāada dinamika! 

... ..

1. Ar kociņiem (man jau vairākus gadus bērnu vārdi tiek rakstīti uz kociņiem. Izcili noder, kad nepieciešams nejaušības princips un vispār- dažādās situācijās. Godīgi. ) tiek izveidotas grupas. Pa 4.

2. Vienojas grupā , kurš būs pirmais stāstītājs UN - kur tieši būs stāstītāja vieta. JO - kad stastītāji mainās, reāli tiek ieņemta "skatuves" vieta.

3. Kad visi gatavi, tiek dots "starts" , un stāstītājam ir 3 minūtes laika prezentēt savu darbu un uzskatus kā tādus. Laiku nedrīkst ne pārvilkt, ne neizmantot līdz galam. Ja stāstītājs beidz runu ātrāk, grupas dalībnieki uzdod papildu jautājumus. 

4. Kad beidzas 3 minūtes, ir signāls, bērni mainās, jaunais stāstītājs ieņem "skatuves" vietu, kad saprotam, ka visi gatavi - iet nākošās 3 minūtes.

Un tā uz priekšu, kamēr visi grupā ir runājuši.

5. Kad tas paveikts, grupas pa vienai tiek aicinātas priekšā un padalās ar pārējiem ar - 1) varbūt kādam bijusi kāda pārsteidzoša ideja, ieradums, priekšlikums UN 2) kas grupai ir bijis varbūt visiem vienādi- ko varbūt visi dara, sargājot dabu.

Un tad uzraksta vienu kopīgu ieteikumu - Pasaulei! 

6. Kad visi uzstājušies, aplausi saņemti ķipari iet savās vietās un padalās -

Kā bija strādāt grupās? Kas traucēja, kas palīdzēja?

Kāda bija pirmā sajūta, kad 'pielozēja' grupas dalībniekus?

Kā bija procesa laikā?

Kas bija vērtīgi no tā?

Kādus jautājumus dzirdēja no grupas biedriem?

Utt.utt.

.. ..

Vēroju viņus šajā procesā un klusītēm "spiedzu" aiz prieka ( jā, starp citu, šī ir PIRMĀ klasīte!!!!!) ..

Par veidu, kādā sazinās, kā organizējas, kā darbojas, kā izturas, kā aug savā personībā, kā formulē domu un jautājumus (piemēram, "Ko Tu vēl varētu darīt, lai būtu labāks Zemes draugs?" , "Kā vēl varētu iesaiņot lietas, lai nebūtu šo maisiņu?" Utt.) , kā uzklausa atbildes un spriež ..

Aaaaa.... tā ir tāda privilēģija būt šim visam klāt!!! 

Aug jaudīga jaunā paaudze!  (<< tur arī vairāk attēlu. :))