Radošums ekrāna ēnā: kā TV ietekmē bērna iztēli?
Mūsdienu bērnu ikdiena bieži norit spilgtu ekrānu pavadībā – multfilmas, spēles, YouTube video. Vecāki meklē līdzsvaru: kā atļaut bērnam baudīt digitālo pasauli, vienlaikus neapdraudot viņa radošumu, spēju domāt dziļi un risināt problēmas?
Nevienam jau vairs nav noslēpums, ka multfilmu skatīšanās un ilgstoša laika pavadīšana pie TV ekrāna var būtiski ietekmēt bērna kognitīvo un radošo attīstību — gan pozitīvā, gan negatīvā veidā, atkarībā no satura, ilguma un līdzsvara ar citām aktivitātēm.
Iespējamā negatīvā ietekme:
-
Radošuma samazināšanās:
Pasīva ekrāna skatīšanās (it īpaši bez vecāku līdzdalības) var samazināt bērna vajadzību veidot savas idejas, sižetus vai spēles, jo multfilmas piedāvā jau gatavu izklaidi ar vizuāli un emocionāli piesātinātu saturu. Tas var mazināt motivāciju brīvajai rotaļai, kas ir būtiska radošuma attīstībai. Radošums attīstās tieši caur brīvo rotaļu! -
Domāšanas dziļuma ierobežošana:
Īsas, ātri mainīgas ainas, spilgtas krāsas un virspusēji sižeti var pieradināt smadzenes pie virspusējas uztveres, samazinot pacietību un spēju iedziļināties vienā darbībā vai idejā. Tas var ietekmēt spēju koncentrēties, analizēt un attīstīt dziļāku izpratni. Tāpat arī - tas var ietekmēt lasītprasmi un spēju uztvert nianses sarunās vai tekstos. -
Stratēģiskās domāšanas kavēšana:
Multfilmas reti piedāvā iespēju pašam bērnam risināt problēmas vai pieņemt lēmumus. Tādējādi tiek kavēta pieredze, kur bērns praktiski veido plānus, stratēģijas, risina izaicinājumus — īpaši, ja netiek piedāvātas alternatīvas aktivitātes, kā piemēram, galda spēles, konstruktori vai sadarbības rotaļas. Reālajā dzīvē bērnam jāplāno, jāizvēlas, jāatbild par sekām. Bez šādas pieredzes samazinās prasmes risināt problēmas un pieņemt lēmumus! -
Samazināta spēja būt "tukšumā":
Bērni, kuri regulāri tiek stimulēti ar ekrānu palīdzību, var zaudēt toleranci pret klusumu vai brīvo laiku. Šādi "garlaicības" brīži ir ļoti vērtīgi, jo tie tieši veicina iekšējo iztēli, domāšanu un spēju būt vienatnē ar savām domām - aktivizējas iztēle un bērns sāk radīt PATS – spēlēs, domās vai mākslā.
Protams, ja skatīšanās ir mērena un mērķtiecīga, ir iespējama arī pozitīvā ietekme! :)
-
Iedvesma radošai darbībai:
Kvalitatīvas, izglītojošas un emocionāli bagātas multfilmas var iedvesmot bērnus zīmēt, rakstīt stāstus vai izspēlēt sižetus, tādējādi aktivizējot iztēli un attīstot valodu. -
Vārdu krājuma un ideju paplašināšana:
Satura kvalitātei ir liela nozīme – labi veidotas pārraides var bagātināt valodu, atvērt jaunas tēmas, kuras vēlāk var apspriest ar vecākiem vai pedagogiem. Var rasties jauni jautājumi, kas veicina interesi izzināt pasauli. -
Sociālo un emocionālo prasmju veicināšana
Dažās multfilmās tēmas ir saistītas ar draudzību, emociju atpazīšanu un ētiskiem jautājumiem. Tas var būt labs sākums sarunai ar bērnu par uzvedību un attiecībām. Kā ir teikusi arī psiholoģe Iveta Aunīte - ir ārkārtīgi svarīgi, ka notiek šīs SARUNAS un skaidrojumi no pieaugušā puses - kas ir kas un kāpēc. Neļaujot bērnam palikt tikai pašam savos pieņēmumos no redzētā un izdarot secinājumus tikai TV redzētā iespaidā...
Praktiski ieteikumi: Ierobežot ekrāna laiku. Pasaules Veselības organizācija iesaka ne vairāk kā 1 stundu dienā!
Izvēlēties saturu APZINĀTI, nevis skatīties jebko, kas gadās! Dod priekšroku kvalitatīvām, mierīgām, attīstošām pārraidēm.
Skatīties kopā. Pārrunājiet redzēto – “Ko tu par to domā?”, “Kāpēc viņš tā rīkojās?”, “Kā tu būtu darījis?”
Līdzsvarot ar radošām, bezekrāna aktivitātēm. Piedāvājiet zīmēšanu, konstruēšanu, galda spēles, lomu spēles, brīvo rotaļu u.c.
Iekļaut “klusuma brīžus”. Apzināti radiet laiku, kad bērnam nav ne rotaļlietu, ne ekrānu – tikai viņš un viņa domas...
Radošums prasa vietu!
Radošums nav tikai vienkārši izklaide – tā ir būtiska domāšanas, problēmu risināšanas un emocionālās izaugsmes daļa. Tas ir spēks, kas bērnam palīdz saprast sevi un pasauli. Un lai tas attīstītos, bērnam ir vajadzīga telpa, klusums un.... reizēm arī garlaicība. UN - vecāku vai pedagogu KLĀTBŪTNE, kas uzdod jautājumus, ĻAUJ DOMĀT, ATBILDĒT, KLAUSĀS un iedrošina. 💛
-- -- -- - -- - -
Ieskaties arī :
https://www.who.int/publications/i/item/9789241550536
Screen Time Guidelines
Familyeducation 
Ierobežot ekrāna laiku. Pasaules Veselības organizācija iesaka ne vairāk kā 1 stundu dienā!
Izvēlēties saturu APZINĀTI, nevis skatīties jebko, kas gadās! Dod priekšroku kvalitatīvām, mierīgām, attīstošām pārraidēm.
Skatīties kopā. Pārrunājiet redzēto – “Ko tu par to domā?”, “Kāpēc viņš tā rīkojās?”, “Kā tu būtu darījis?”
Līdzsvarot ar radošām, bezekrāna aktivitātēm. Piedāvājiet zīmēšanu, konstruēšanu, galda spēles, lomu spēles, brīvo rotaļu u.c.
Iekļaut “klusuma brīžus”. Apzināti radiet laiku, kad bērnam nav ne rotaļlietu, ne ekrānu – tikai viņš un viņa domas...
Radošums prasa vietu!
Radošums nav tikai vienkārši izklaide – tā ir būtiska domāšanas, problēmu risināšanas un emocionālās izaugsmes daļa. Tas ir spēks, kas bērnam palīdz saprast sevi un pasauli. Un lai tas attīstītos, bērnam ir vajadzīga telpa, klusums un.... reizēm arī garlaicība. UN - vecāku vai pedagogu KLĀTBŪTNE, kas uzdod jautājumus, ĻAUJ DOMĀT, ATBILDĒT, KLAUSĀS un iedrošina. 💛
-- -- -- - -- - -Ieskaties arī :
https://www.who.int/publications/i/item/9789241550536
Screen Time Guidelines
Familyeducation
Nav komentāru
Komentēt
Pirkumu grozs
Pirkumu grozs ir tukšs.