Kad mežs kļūst par mācību klasi
..
Mācības dabā bērniem dod ļooooti daudz — gan kognitīvus, gan emocionālus, gan sociālus ieguvumus!
...
Kognitīvie jeb mācīšanās ieguvumi:
✅ Dziļāka izpratne – bērni labāk saprot mācību saturu, kad redz, dzird, jūt un praktiski dara/pielieto!
✅Saikne starp teoriju un dzīvi – mācoties ārā, bērni redz, kā mācību saturs/ viela darbojas reālajā pasaulē! Ir saprotamāk, kāpēc vispār mācās to, ko mācās!
✅ Uzlabojas atmiņa un koncentrēšanās – mainot vidi, aktivizējas smadzeņu darbība un uzmanība, par ko TIK ļoti daudz runājam un `kreņķējamies`!
✅Radošums un problēmu risināšana – dabā bērni daudz brīvāk eksperimentē, domā elastīgāk un paši atrod dažādus risinājumus!
✅ Daudzveidīga mācīšanās pieeja/formāts – nevienam nav noslēpums, ka esam TIK atšķirīgi - kāds vieglāk uztver vizuāli, kāds audiāli , kinestētiski; ļoti bieži - sevišķi mazajiem ķipariem - svarīgs palīgs ir tieši sensorā pieredze. Katrs ārā gūst līdzvērtīgu iespēju piedzīvot mācību saturu!
- - - - -
Emocionālie un labbūtības ieguvumi:
Mirklis, kas maina dienu
Gāju vēl kādus 10 soļus - nu, līdz asarām... par to gaišumu.
Reizē aiz pateicības, ka man bijusi iespēja šim Mirklim būt klāt un redzēt.
Kad pilnmēness izgaismo domas un emocijas
Katru dienu. Ik uz soļa.
....
Cieņpilna disciplīna: kā noteikt robežas bez kliegšanas.
Ikvienam vecākam pazīstams jautājums:
Kā panākt, lai bērns ievēro noteikumus, bet nevajadzētu veidot attiecības ar kliegšanu, draudiem vai liekām dusmām?Tā ir TIK slidena robeža! Audzināšana bez soda nebūt nenozīmē visatļautību, , un arī “maigums” nevar būt gluži bez struktūras un savas kārtības.. ;)
Kas tad ir cieņpilna disciplīna?
Tā ir audzināšanas pieeja, kur:
Atzinība, uzslavas, balvas vai uzpirkšana – kur ir robeža?
Nereti
vecāki, kuri nevēlas bērnus sodīt, izvēlas otru
ceļu:
apbalvot
par labo uzvedību. 
"Ja dabūsi vismaz 8 balles , būs dāvana!" "Ja ciemos uzvedīsies labi, dabūsi to mīksto mantiņu!" utl.
No vienas puses šķiet - tas ir visiem zināmais "burkāniņš" , pēc kā tiekties, un samērā viegli it kā "vienojamies" ar bērnu par mums vēlamo uzvedību un attieksmi.
Un tomēr tas var veidot greizu ieradumu.
Kas notiek, ja bērnu audzina tikai ar
balvām?
Sodīt vai mācīties vadīt? Kāpēc audzināšana caur bailēm īsti vairs nestrādā?
Bieži vien sastopamies ar vecāku jautājumu: “Kā rīkoties, ja bērns neklausa?! Es vienkārši visu atņemšu!!! ”
Brīžos, kad bērns
spītējas, ignorē vai kliedz, dabiski, ka vecākiem rodas vēlme
“ieviest kārtību” :) un - tūlīt! Ar sodu vai
kategorisku aizliegumu utl.
Un tomēr – vai sodīšana patiešām māca? Vai
tā ir ietekmīga un jēgpilna ilgtermiņā? Vai arī tā
tomēr apslāpē uzvedību uz konkrēto brīdi, tomēr
nerisina paieso cēloni?
Ko nozīmē "disciplinēt bērnu"?
Vārds disciplīna ir cēlies no latīņu valodas “disciplina” – mācība, apmācība, izglītība, kārtība.
Tam labajam būs AUGT! :)
Ugis Joksts ārkārtīgi vērtīgi aizskāra arī 'Arvīdiņa' tēlu - no atmiņām - vīru, kurš pratis bērnos rast miera un drošības sajūtu, esot dežuranta amatā. Jā, arī TAS ir TIK svarīgi!!! - Lai VISS mācību iestādes personāls ir PAR cilvēcību!!! (Mūsu skolā tāds ir
Kopīgs izaicinājums mācību gada izskaņā - uzturēt interesi un prieku par mācīšanos! :)
Kādas sajūtas bija maijā nogalē, mācību gada izskaņā? - Ļoti viegli bija saglabāt gribu mācīties un vēlmi darīt labāk, turēt sevi modru un vēl aizvien censties ?
uztur motivāciju un iesaisti līdz mācību gada beigām!!! –
Spēles un konkursi rada pozitīvu sacensības garu un palīdz bērniem
palikt iesaistītiem, pat ja domās viņi jau ir brīvlaikā! (Potams,
muns kā pieaugušajiem jāvada valdošā enerģija. Ja klase nav izvesta
cauri/nav izgājusi #GrupasDinamika
vētras stadijai, ļoti uzmanīgi ar šādu konkursu. Iespējams, jādomā
kas cits.)Radošums ekrāna ēnā: kā TV ietekmē bērna iztēli?
Mūsdienu
bērnu ikdiena bieži norit spilgtu ekrānu pavadībā – multfilmas,
spēles, YouTube video. Vecāki meklē līdzsvaru: kā atļaut bērnam
baudīt digitālo pasauli, vienlaikus neapdraudot viņa radošumu,
spēju domāt dziļi un risināt problēmas? 
Nevienam jau vairs nav noslēpums, ka multfilmu skatīšanās un ilgstoša laika pavadīšana pie TV ekrāna var būtiski ietekmēt bērna kognitīvo un radošo attīstību — gan pozitīvā, gan negatīvā veidā, atkarībā no satura, ilguma un līdzsvara ar citām aktivitātēm.
Iespējamā negatīvā ietekme:
-
Radošuma samazināšanās:
Pasīva ekrāna skatīšanās (it īpaši bez vecāku līdzdalības) var samazināt bērna vajadzību veidot savas idejas, sižetus vai spēles, jo multfilmas piedāvā jau gatavu izklaidi ar vizuāli un emocionāli piesātinātu saturu. Tas var mazināt motivāciju brīvajai rotaļai, kas ir būtiska radošuma attīstībai. Radošums attīstās tieši caur brīvo rotaļu! -
Domāšanas dziļuma ierobežošana:
Īsas, ātri mainīgas ainas, spilgtas krāsas un virspusēji sižeti var pieradināt smadzenes pie virspusējas uztveres, samazinot pacietību un spēju iedziļināties vienā darbībā vai idejā. Tas var ietekmēt spēju koncentrēties, analizēt un attīstīt dziļāku izpratni. Tāpat arī - tas var ietekmēt lasītprasmi un spēju uztvert nianses sarunās vai tekstos.
Kā veicināt papīra dienasgrāmatas izmantošanu kā personīgās izaugsmes plānotāju sākumskolā
Mūsdienu digitālajā
laikmetā papīra dienasgrāmata joprojām var būt vērtīgs un nozīmīgs
instruments bērna personīgajai izaugsmei un pašvadītai mācīšanai.
Sākumskolas vecuma bērniem nepieciešams attīstīt prasmi strukturēt
savu ikdienu, apzināties savas sajūtas, pieredzi un mērķus. Papīra
dienasgrāmata var kalpot kā draudzīgs un vizuāli pievilcīgs rīks,
kas palīdz bērnam ne tikai plānot uzdevumus, bet arī apzināties
savas stiprās puses, sekot līdzi sasniegumiem un
izaugsmei!
1. Ievies rutīnu – dienasgrāmatas mirkli!
Ieplāno REGULĀRU laiku katru dienu vai vismaz pāris reizes nedēļā, piemēram, mācību dienas sākumā vai beigās, kad bērni raksta dienasgrāmatā.
Īss, mierīgs brīdis (5–10 minūtes) palīdz izveidot ieradumu.
2. Izmanto refleksijas jautājumus
Piedāvā bērniem vienkāršus, mainīgus jautājumus,
piemēram: 
-
Ko šodien iemācījos jaunu?
-
Kas man izdevās vislabāk?
-
Par ko esmu šodien lepns?
-
Ko vēlētos nākamreiz izdarīt citādāk?
-
................................
3. Iekļauj nedēļas mērķu uzstādīšanu!
Nedēļas sākumā aicini bērnus izvirzīt vienu personīgu mērķi – mācībās, uzvedībā vai attieksmē (piemēram: “Nedēļas mērķis – klausīties līdz galam citus.”).
Nedēļas beigās – izvērtējums:
Vai izdevās? Kāpēc jā/nē? Kas bija varbūt grūti? Kas bija palīdzoši? KĀ TIKI AR `GRŪTUMU` GALĀ? utl.
Kāpēc esmu #ParPapīraDienasgrāmatām?
.
Jā, jau septembrī mazie raksta stundas PAŠI. Jā, ar drukātiem burtiņiem. Jā - reizēm ar miiiilzīgiem, reizēm līdz lapas vidum, reizēm vienkārši saīsinot vārdiņu. Bet PAŠI. Tā ir VIŅU SAIMNIECĪBA!
Iespējami riski, organizējot bērnu savstarpējo vērtēšanu
Nereti dzirdam, kā pedagogi stāsta par kādu kopumā ļoti labu metodi, ar "nēēēē, ar manējiem tas nestrādā". :) Tas varētu būt tieši šī iemesla dēļ - ne visas metodes nes cerēto, sevišķi, ja tiek lietotas otrajā grupas dinamikas attīstības posmā (jeb t.s. "vētras stadijā" (Vairāk par Grupas dinamiku vēl ir iespējams noklausīties, piesakoties >>> ŠIM KURSAM.)
Tātad nedaudz arī par IZAICINĀJUMIEM un RISKIEM, ar ko pedagogam būtu jārēķinās:
Kāpēc ir vērtīgi IESAISTĪT BĒRNUS arī klasesbiedru vērtēšanā?!
Jā, es ļoti bieži iesaistu mazos
ķiparus dažādu lēmumu pieņemšanā. LĪDZDALĪBA nāk roku rokā ar
LĪDZATBILDĪBU. Par savu mācīšanos, par savu izaugsmi, par
attiecībām ar apkārtējiem. Un skolā tieši TAS ir svarīgi - veidot
DOMĀŠANAS STRATĒĢIJAS un sekot līdzi KATRA PERSONĪGAJAI
IZAUGSMEI.
Un tas nekas, ka mazajam skolnieciņam tikai 7 vai 8 gadi! (Nemaz
nerunājot par lielākiem bērniem un jauniešiem! ) Viņš
PRAKTIZĒ , trenējas, mācās izteikt viedokli, piedzīvo, katru
līdzdarbošanos un nepaliek "ārpus". .
Vēlreiz par grupas dinamikas lomu klasē!
preventīvie darbi,
lai bērnus satuvinātu, atvērtu, radītu uzticēšanās vidi un gaišu
mijiedarbību savā starpā.
Mēs varam veicināt pozitīvu mācību vidi – Zinot grupas attīstības
posmus, pedagogs var mērķtiecīgi veidot drošu un atbalstošu vidi,
kurā skolēni var efektīvi mācīties.Sirdsdāsnums. Gatavošanās "Labo darbu nedēļai".
TAČU pirms tās - mirklis #vielapārdomām.
#Apzinātība.
#SirdsDāsnums.
... laikam tādēļ #mīlusavudarbu
prāto - bija taču kādreiz kāds PIRMAIS, kurš
izdomāja, ka te vajag uzkāpt! Uzkāpt, redzēt, piedzīvot kaut ko.
Vienalga - kaut sēņošanai (oij, cik.daudz te beku!) vai ar kādu
citu nolūku, bet nu - taciņa ir. Un daudzi to izmanto. Grupas dinamika un mazais skolnieciņš
Vēlēšanu laikam
.. .. ..
Par ko es balsošu vēlēšanās? Gribat zināt? .-
Lasīt pa vasaru vai "ļaut atpūsties" ?
- Šis sasodītais puika, vieglāk būtu savaldīt riekšu blusu, jo tās neaizlec tik ātri kā šis resgalis! - Emīla tēvs pukojās.
Viņi runāja par Emīlu.
Emīla māte tūdaļ grasījās traukties ārā un meklēt savu mazo zēnu (..) Tad Petrela kundze sacīja :
- Es pazīstu Emīlu un zinu, ka ceļu šurp viņš atradīs. (..) " (No A.Lindgrēnes grāmatas "Lennebergas Emīla jaunie nedarbi". )
.. .. ..
Jūs, kuri esat te - visticamāk lasāt šo tekstu un saprotat katru vārdu. Vai ne? Latviešu valoda ir ārkārtīgi bagāta un TIK skaista! Mēs nesakām vienmēr tikai "dusmīgs", mēs varam pateikt "pūcīgs", "sabozies", "īgns", "sapīcis" u.c.u.c. Un katram vārdam būs sava niansīte un tie NAV nekādi vecvārdi...
.. ..
Šajos pāris teikumos - runājam ar bērniem - mazajiem ķipariem ir
TIK DAUDZ reti lietotu un aizmirstu vai vispār pat nedzirdētu
vārdu! ... Protams, allaž ir kāds, kurš zina, izprot un ģimenē
lieto. Tomēr daļa šaubās gan par "sasodīts" nozīmi , gan 'grasījās"
utt. Un šādi vārdi uzrodas KATRĀ REIZĒ, kad lasām kopā mūsu
kopā-lasīšanas reizēs. Un tas ir pilnīgi normāli, protams. Ne par
to runa. Runa - lūk, par ko ...
.. ..
Tuvojas vasaras brīvlaiks, un šur tur jau virmo sarunas - vai
bērnam būtu arī vasarā jālasa. Jo taču BRĪVLAIKS, jo taču vasarā
nevajadzētu LIKT MĀCĪTIES. Un pat ja ir kāda "obligātā literatūra"
- to taču tāpat līdz rudenim aizmirsīšot un nevarēšot
pastāstīt..
.. .
Un ziniet, kas ir šajā visbaisākais??? - To man nekad nav jautājuši
paši bērni. Nekad! Tikai pieaugušie!!!
.
Par vērtībām, mērķiem un misiju. Tu apzinies??? Ņem vērā??
Pirkumu grozs
Pirkumu grozs ir tukšs.