30 īpašības un prasmes, kas palīdz veiksmīgi mācīties, augt un virzīties uz priekšu
Mācīšanās NAV tikai par informācijas uzkrāšanu.
Kas tad īsti palīdz mums mācīties un augt?
Jau 11 svecītes mūsu dzimšanas dienas tortē! 🎉
- Mazie uzdevumi ar lielu ietekmi: bērnu iesaistes nozīme ikdienā
Mūsdienu skola arvien vairāk virzās prom no modeļa, kur skolēns ir tikai uzdevumu izpildītājs. Aizvien skaidrāk redzam, ka bērna līdzdalība mācību procesā – iespēja ietekmēt, radīt, piedāvāt idejas un redzēt sava darba jēgu – ir viens no būtiskākajiem faktoriem gan iesaistes veicināšanā, gan pozitīvas klases mikrovides veidošanā.
Īpaši sākumskolā pat nelieli, šķietami vienkārši uzdevumi var atstāt dziļu un ilgtermiņa ietekmi, ja tie tiek veidoti apzināti.
No Adventes uzdevuma līdz klases spēlei
Nu, piemēram! - 2. klase. Adventes kalendāra uzdevumus bērni ar lielu prieku raksta paši! (Tā kā klasē ir 30 bērniņu, tad lozējām datumus, un mums gadījās dienas, ka ir arī 2 uzdevumi. :) ) . Starp tiem bija arī :
-
ideja izveidot kopīgu klases gleznu,
-
ideja izveidot klases puzli.
Ko darījām?
Bērni kopīgi , patiešām ar lielu centību uzzīmēja Ziemassvētku tematikas zīmējumu, tad tas tika ielaminēts un sagriezts puzles gabaliņos.
Rezultāts?
Kāpēc skolā vajadzīga izaugsmes domāšana un kvalitatīva atgriezeniskā saite?
Mūsdienu skola vairs sen vairs nav vieta, kur mācās tikai faktus. Tā ir attiecību, drošības, atbalsta un izaugsmes vide, kur skolēns soli pa solim atklāj savu potenciālu. Tieši tāpēc atgriezeniskā saite un izaugsmes domāšana ir vieni no spēcīgākajiem instrumentiem,
kas skolotājam palīdz ne tikai mācīt, bet arī iedvesmot mācīties.
Šie divi elementi—kvalitatīva atgriezeniskā saite un izaugsmes do
māšana—iet roku rokā. Tie veido pamatu, kas ļauj skolēnam saprast:
➡ “Es spēju
attīstīties.”
➡ “Kļūdas ir - PIEREDZE, un bez
tām izaugsme nav iespējama.”
➡ “Manas pūles ir
svarīgas.”
Kas ir kvalitatīva atgriezeniskā saite?
Pētījumos (John Hattie) norādīts, ka atgriezeniskās saites kvalitāte ir viens no TOP faktoriem, kas ietekmē skolēna sasniegumus. Tomēr ne visi atgriezeniskās saites veidi ir vienlīdz vērtīgi.
Kad mežs kļūst par mācību klasi
..
Mācības dabā bērniem dod ļooooti daudz — gan kognitīvus, gan emocionālus, gan sociālus ieguvumus!
...
Kognitīvie jeb mācīšanās ieguvumi:
✅ Dziļāka izpratne – bērni labāk saprot mācību saturu, kad redz, dzird, jūt un praktiski dara/pielieto!
✅Saikne starp teoriju un dzīvi – mācoties ārā, bērni redz, kā mācību saturs/ viela darbojas reālajā pasaulē! Ir saprotamāk, kāpēc vispār mācās to, ko mācās!
✅ Uzlabojas atmiņa un koncentrēšanās – mainot vidi, aktivizējas smadzeņu darbība un uzmanība, par ko TIK ļoti daudz runājam un `kreņķējamies`!
✅Radošums un problēmu risināšana – dabā bērni daudz brīvāk eksperimentē, domā elastīgāk un paši atrod dažādus risinājumus!
✅ Daudzveidīga mācīšanās pieeja/formāts – nevienam nav noslēpums, ka esam TIK atšķirīgi - kāds vieglāk uztver vizuāli, kāds audiāli , kinestētiski; ļoti bieži - sevišķi mazajiem ķipariem - svarīgs palīgs ir tieši sensorā pieredze. Katrs ārā gūst līdzvērtīgu iespēju piedzīvot mācību saturu!
- - - - -
Emocionālie un labbūtības ieguvumi:
Mirklis, kas maina dienu
Gāju vēl kādus 10 soļus - nu, līdz asarām... par to gaišumu.
Reizē aiz pateicības, ka man bijusi iespēja šim Mirklim būt klāt un redzēt.
Kad pilnmēness izgaismo domas un emocijas
Katru dienu. Ik uz soļa.
....
Atzinība, uzslavas, balvas vai uzpirkšana – kur ir robeža?
Nereti
vecāki, kuri nevēlas bērnus sodīt, izvēlas otru
ceļu:
apbalvot
par labo uzvedību. 
"Ja dabūsi vismaz 8 balles , būs dāvana!" "Ja ciemos uzvedīsies labi, dabūsi to mīksto mantiņu!" utl.
No vienas puses šķiet - tas ir visiem zināmais "burkāniņš" , pēc kā tiekties, un samērā viegli it kā "vienojamies" ar bērnu par mums vēlamo uzvedību un attieksmi.
Un tomēr tas var veidot greizu ieradumu.
Kas notiek, ja bērnu audzina tikai ar
balvām?
Sodīt vai mācīties vadīt? Kāpēc audzināšana caur bailēm īsti vairs nestrādā?
Bieži vien sastopamies ar vecāku jautājumu: “Kā rīkoties, ja bērns neklausa?! Es vienkārši visu atņemšu!!! ”
Brīžos, kad bērns
spītējas, ignorē vai kliedz, dabiski, ka vecākiem rodas vēlme
“ieviest kārtību” :) un - tūlīt! Ar sodu vai
kategorisku aizliegumu utl.
Un tomēr – vai sodīšana patiešām māca? Vai
tā ir ietekmīga un jēgpilna ilgtermiņā? Vai arī tā
tomēr apslāpē uzvedību uz konkrēto brīdi, tomēr
nerisina paieso cēloni?
Ko nozīmē "disciplinēt bērnu"?
Vārds disciplīna ir cēlies no latīņu valodas “disciplina” – mācība, apmācība, izglītība, kārtība.
Tam labajam būs AUGT! :)
Ugis Joksts ārkārtīgi vērtīgi aizskāra arī 'Arvīdiņa' tēlu - no atmiņām - vīru, kurš pratis bērnos rast miera un drošības sajūtu, esot dežuranta amatā. Jā, arī TAS ir TIK svarīgi!!! - Lai VISS mācību iestādes personāls ir PAR cilvēcību!!! (Mūsu skolā tāds ir
Kopīgs izaicinājums mācību gada izskaņā - uzturēt interesi un prieku par mācīšanos! :)
Kādas sajūtas bija maijā nogalē, mācību gada izskaņā? - Ļoti viegli bija saglabāt gribu mācīties un vēlmi darīt labāk, turēt sevi modru un vēl aizvien censties ?
uztur motivāciju un iesaisti līdz mācību gada beigām!!! –
Spēles un konkursi rada pozitīvu sacensības garu un palīdz bērniem
palikt iesaistītiem, pat ja domās viņi jau ir brīvlaikā! (Potams,
muns kā pieaugušajiem jāvada valdošā enerģija. Ja klase nav izvesta
cauri/nav izgājusi #GrupasDinamika
vētras stadijai, ļoti uzmanīgi ar šādu konkursu. Iespējams, jādomā
kas cits.)Radošums ekrāna ēnā: kā TV ietekmē bērna iztēli?
Mūsdienu
bērnu ikdiena bieži norit spilgtu ekrānu pavadībā – multfilmas,
spēles, YouTube video. Vecāki meklē līdzsvaru: kā atļaut bērnam
baudīt digitālo pasauli, vienlaikus neapdraudot viņa radošumu,
spēju domāt dziļi un risināt problēmas? 
Nevienam jau vairs nav noslēpums, ka multfilmu skatīšanās un ilgstoša laika pavadīšana pie TV ekrāna var būtiski ietekmēt bērna kognitīvo un radošo attīstību — gan pozitīvā, gan negatīvā veidā, atkarībā no satura, ilguma un līdzsvara ar citām aktivitātēm.
Iespējamā negatīvā ietekme:
-
Radošuma samazināšanās:
Pasīva ekrāna skatīšanās (it īpaši bez vecāku līdzdalības) var samazināt bērna vajadzību veidot savas idejas, sižetus vai spēles, jo multfilmas piedāvā jau gatavu izklaidi ar vizuāli un emocionāli piesātinātu saturu. Tas var mazināt motivāciju brīvajai rotaļai, kas ir būtiska radošuma attīstībai. Radošums attīstās tieši caur brīvo rotaļu! -
Domāšanas dziļuma ierobežošana:
Īsas, ātri mainīgas ainas, spilgtas krāsas un virspusēji sižeti var pieradināt smadzenes pie virspusējas uztveres, samazinot pacietību un spēju iedziļināties vienā darbībā vai idejā. Tas var ietekmēt spēju koncentrēties, analizēt un attīstīt dziļāku izpratni. Tāpat arī - tas var ietekmēt lasītprasmi un spēju uztvert nianses sarunās vai tekstos.
Kā veicināt papīra dienasgrāmatas izmantošanu kā personīgās izaugsmes plānotāju sākumskolā
Mūsdienu digitālajā
laikmetā papīra dienasgrāmata joprojām var būt vērtīgs un nozīmīgs
instruments bērna personīgajai izaugsmei un pašvadītai mācīšanai.
Sākumskolas vecuma bērniem nepieciešams attīstīt prasmi strukturēt
savu ikdienu, apzināties savas sajūtas, pieredzi un mērķus. Papīra
dienasgrāmata var kalpot kā draudzīgs un vizuāli pievilcīgs rīks,
kas palīdz bērnam ne tikai plānot uzdevumus, bet arī apzināties
savas stiprās puses, sekot līdzi sasniegumiem un
izaugsmei!
1. Ievies rutīnu – dienasgrāmatas mirkli!
Ieplāno REGULĀRU laiku katru dienu vai vismaz pāris reizes nedēļā, piemēram, mācību dienas sākumā vai beigās, kad bērni raksta dienasgrāmatā.
Īss, mierīgs brīdis (5–10 minūtes) palīdz izveidot ieradumu.
2. Izmanto refleksijas jautājumus
Piedāvā bērniem vienkāršus, mainīgus jautājumus,
piemēram: 
-
Ko šodien iemācījos jaunu?
-
Kas man izdevās vislabāk?
-
Par ko esmu šodien lepns?
-
Ko vēlētos nākamreiz izdarīt citādāk?
-
................................
3. Iekļauj nedēļas mērķu uzstādīšanu!
Nedēļas sākumā aicini bērnus izvirzīt vienu personīgu mērķi – mācībās, uzvedībā vai attieksmē (piemēram: “Nedēļas mērķis – klausīties līdz galam citus.”).
Nedēļas beigās – izvērtējums:
Vai izdevās? Kāpēc jā/nē? Kas bija varbūt grūti? Kas bija palīdzoši? KĀ TIKI AR `GRŪTUMU` GALĀ? utl.
Kāpēc esmu #ParPapīraDienasgrāmatām?
.
Jā, jau septembrī mazie raksta stundas PAŠI. Jā, ar drukātiem burtiņiem. Jā - reizēm ar miiiilzīgiem, reizēm līdz lapas vidum, reizēm vienkārši saīsinot vārdiņu. Bet PAŠI. Tā ir VIŅU SAIMNIECĪBA!
Iespējami riski, organizējot bērnu savstarpējo vērtēšanu
Nereti dzirdam, kā pedagogi stāsta par kādu kopumā ļoti labu metodi, ar "nēēēē, ar manējiem tas nestrādā". :) Tas varētu būt tieši šī iemesla dēļ - ne visas metodes nes cerēto, sevišķi, ja tiek lietotas otrajā grupas dinamikas attīstības posmā (jeb t.s. "vētras stadijā" (Vairāk par Grupas dinamiku vēl ir iespējams noklausīties, piesakoties >>> ŠIM KURSAM.)
Tātad nedaudz arī par IZAICINĀJUMIEM un RISKIEM, ar ko pedagogam būtu jārēķinās:
Vēlreiz par grupas dinamikas lomu klasē!
preventīvie darbi,
lai bērnus satuvinātu, atvērtu, radītu uzticēšanās vidi un gaišu
mijiedarbību savā starpā.
Mēs varam veicināt pozitīvu mācību vidi – Zinot grupas attīstības
posmus, pedagogs var mērķtiecīgi veidot drošu un atbalstošu vidi,
kurā skolēni var efektīvi mācīties.... laikam tādēļ #mīlusavudarbu
prāto - bija taču kādreiz kāds PIRMAIS, kurš
izdomāja, ka te vajag uzkāpt! Uzkāpt, redzēt, piedzīvot kaut ko.
Vienalga - kaut sēņošanai (oij, cik.daudz te beku!) vai ar kādu
citu nolūku, bet nu - taciņa ir. Un daudzi to izmanto. Pirkumu grozs
Pirkumu grozs ir tukšs.